Mēs neesam sastapušies ar vardarbīgiem protestiem, militāru apdraudējumu, ekonomisko krīzi vai epidemioloģiskās situācijas pasliktināšanos.
Vienlaikus jūtams, ka zem ārējā miera gruzd bažas par drošības riskiem. Ar šīm bažām ir saistīta diskusija par to, vai ir nepieciešami ierobežojumi Krievijas pilsoņiem strādāt konkrētās jomās, piemēram, izglītības iestādēs. Jāatceras, ka šī diskusija šoruden tika risināta Saeimā. Deputātu viedokļi bija daudzveidīgi. Rosinātie grozījumi Izglītības likumā, kas liegtu izglītības iestādēs strādāt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, novembrī tika noraidīti.
Nesen sabiedrībā tika aktualizēts temats par to, vai vajadzētu Krievijas pilsoņiem ļaut strādāt Latvijas sabiedriskajos medijos.
Arguments, ka pilsonībai nav nozīmes, neiztur kritiku. Aģentūras LETA un citu mediju informācija liecina, ka šogad tā dēvētajās Krievijas prezidenta vēlēšanās Latvijā vēlētāju aktivitāte bija ļoti zema, toties 2018. gada vēlēšanās aktivitāte bija daudz augstāka un tad par Vladimiru Putinu nobalsoja 19 608 Krievijas pilsoņi jeb 94,88% to Krievijas pilsoņu, kas devās vēlēt mūsu valstī.
Protams, šie vēlētāji tiešā veidā nebalsoja par Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet par politiķi, kurš īsteno agresīvu ārpolitiku, gan.
Vienlaikus, ja persona, kas dzīvo Latvijā, prot sazināties latviešu valodā un ikdienā apliecina lojalitāti mūsu valstij, tad lielākā daļa mūsu visai miermīlīgās sabiedrības vispār nesāks konfliktēt par pilsonības tēmu.
Svarīgi ir arī uzsvērt, ka lēmums par to, vai vajag Latvijas izglītības iestādēs un citviet ļaut strādāt Krievijas pilsoņiem, tomēr ir jāpieņem likumdevējiem. Ja nav atbilstoša normatīvā regulējuma, tad skolas direktors vai cits darba devējs nevar lēmumu par personas pieņemšanu darbā balstīt savā attieksmē pret pilsonību, lai kāda tā būtu.
Uzklausot neoficiāli izteiktus viedokļus par to, vai ir svarīga pedagogu (žurnālistu, ekspertu) pilsonība, jāsecina, ka nav svarīga līdz brīdim, kamēr konkrētais cilvēks pats nesāk popularizēt savus politiskos uzskatus.
Daudzu latviešu skolēnu vecākiem varētu būt vienalga, kādas valsts pilsonība ir viņu bērnu svešvalodas vai citu mācību priekšmetu skolotājiem, taču tikai līdz tam brīdim, kamēr bērni nesāktu stāstīt, ka mācību stundās kāds no pedagogiem paudis, teiksim, latviešu valodu noniecinošu viedokli.
Lai 2025. gads nenestu iekšpolitisko risku saasināšanos, uz saprašanos jābūt vērstiem visiem, arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem nav mūsu valsts pilsonības.