Āboltiņa: Varētu apsvērt iespēju atgriezties pie diskusijas par KNAB reorganizāciju

"Nedomāju, ka kādam ir tiesības apšaubīt KNAB priekšnieka amata atlases komisijas lēmumus," aģentūrai LETA sacīja Āboltiņa, komentējot to, ka konkurss beidzies bez rezultāta.

Vienlaikus viņa pauda viedokli, ka varētu atgriezties pie diskusijas par iestādes reorganizāciju, izvērtējot to, vai KNAB šādā formā, ar tik sagrautu reputāciju, var nodrošināt mērķu sasniegšanu. Āboltiņa gan uzsvēra, ka Vienotības frakcija par šo jautājumu nav diskutējusi. Viņa atzina, ka varētu rosināt diskusiju frakcijā, un, saņemot Vienotības deputātu atbalstu, šo jautājumu varētu mudināt iekļaut arī valdošās koalīcijas darba kārtībā.

Āboltiņa pieļauj, ka būtu jādiskutē par "citu risinājumu", kas spētu reāli cīnīties ar korupciju Latvijā. Konkrētie risinājumi gan būtu tālāko diskusiju jautājums, piebilda politiķe.

Jau ziņots, ka KNAB priekšnieka amata atlases komisija uz konkursa otro kārtu nolēmusi nevirzīt nevienu no pretendentiem.

Konkursa komisija šodien izvērtējusi pretendentu iesniegtos dokumentus, no Satversmes aizsardzības biroja saņemto informāciju un vienbalsīgi pieņēmusi lēmumu, ka konkursa otrajai kārtai netiek virzīts neviens pretendents. Tas nozīmē, ka konkurss uz KNAB priekšnieka amatu ir beidzies bez rezultāta.

Lūgts komentēt Āboltiņas piedāvājumu, premjers Māris Kučinskis (ZZS) Dienai.lv sacīja, ka ir uzdevis Valsts kancelejas direktoram Mārtiņam Krieviņam divu nedēļu laikā sniegt priekšlikumus par risinājumiem KNAB vadības darba organizācijai. Līdz tam premjers nevēlētos komentēt deputātu priekšlikumus, kurus viņiem ir tiesības izteikt.

"Politiķi likumu pieņēma, bet man par darbu ir jāatbild," piebilda Kučinskis, kura pārraudzībā atrodas KNAB.

Āboltiņa atgādināja, ka diskusija par KNAB iespējamo reorganizāciju jau notikusi Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdības laikā. Toreiz viens no ierosinājumiem, piemēram, bija, ka KNAB izmeklēšanas funkciju varētu nodod Iekšlietu ministrijai, bet jautājumus par partiju finansēšanu — Valsts kontrolei. Ir jāmeklē cits modelis, jo ir pilnīgi skaidrs, ka esošais nav rīcībspējīgs, Dienai.lv teica Āboltiņa. Pēc viņas domām, nav lietderīgi rīkot jaunu konkursu uz KNAB priekšnieka amatu, ja tik ilgstošos meklējumos nav izdevies atrast vadītāju un iestāde ir tā novājināta.

Kopumā konkursā uz KNAB priekšnieka amatu tika saņemti desmit pieteikumi. Aģentūrai LETA bija zināmi četri pretendenti, kuri pieteikušies uz KNAB priekšnieka amatu, - pašreizējais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks, bijušais Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes priekšnieks Haralds Laidiņš, bijušais iekšlietu ministrs Māris Gulbis un Latvijas Juristu apvienības vadītājs, bijušais Rīgas Centrālcietuma Drošības daļas priekšnieks Rihards Bunka.

Neoficiāli arī bija zināms, ka KNAB priekšnieka amata kandidātu vidū ir arī bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vadītājs Kristaps Zakulis un Iekšējās drošības biroja Stratēģiskās plānošanas nodaļas priekšnieks Iļja Boronovskis.

Streļčenoka pilnvaras KNAB priekšnieka amatā beigsies 17.novembrī.

pievienota 6.-8. rindkopa