Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +8 °C
Skaidrs
Svētdiena, 12. maijs
Valija, Ina, Ināra, Inārs

Ābrama: Publiskais sektors aizvien grēko, pārkāpjot godīgas konkurences principus

Publiskais sektors aizvien grēko, pārkāpjot godīgas konkurences principus, sarunā ar Guntaru Gūti norāda Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama.

Fragments no intervijas:

Patlaban tiek virzītas izmaiņas Konkurences likumā. Ko tās paredz? 

Šobrīd publiskas personas – valsts iestādes un pašvaldības – diskriminē konkurentus, neievēro konkurences neitralitāti un rada grūtības privātajiem komersantiem darboties, radot priekšrocības saviem uzņēmumiem, kapitālsabiedrībām – nepamatoti piešķir tiesības sniegt kādus pakalpojumus, neizvērtējot konkurences situāciju. Mēs ar šīm problēmām saskaramies jau sen, turklāt sūdzību kļūst aizvien vairāk. Grozījumi paredz šo situāciju novērst. Kad tikāmies ar Lielo pilsētu asociāciju (LPA), viņiem gan bija ļoti lieli iebildumi pret grozījumiem, taču par pavisam citu tēmu, proti, grozījumi neparedz aizliegt publiskām personām veidot savas kapitālsabiedrības, kā viņi to šobrīd definē. Tie vērsti pret diskrimināciju un dod pilnvaras Konkurences padomei (KP) ne tikai paust viedokli, bet paredz, ka mūsu ieteikumi būs jāņem arī vērā, tāpat kā tas šobrīd ir privātajiem tirgus dalībniekiem.

Viņi "nesaprot", par ko ir stāsts?

Visu laiku apzināti vai neapzināti saka – kāpēc gribat mums ierobežot kapitālsabiedrību dibināšanu. Mums 2012. gadā bija pētījums, kas parādīja, ka publiskas personas ir sadibinājušas ļoti daudz kapitālsabiedrību, iesaistoties tajās nozarēs, kur nebūtu uzskatāms, ka tā ir pašvaldību vai valsts autonomā funkcija, – gan mazumtirdzniecības, gan ražošanas jomās, ko brīvais tirgus var nodrošināt. Kopš 2016. gada likums jau paredz pienākumu pašvaldībām un valsts iestādēm ik pēc pieciem gadiem pārvērtēt savu kapitālsabiedrību pastāvēšanas nepieciešamību tirgū. Likums skaidri definē, kad publiska persona drīkst dibināt kapitālsabiedrību, – kad ir tirgus nepilnība, stratēģisku vai drošības apsvērumu dēļ un tamlīdzīgi. Pērn no 300 sūdzībām aptuveni 50 ir tieši par publisku personu diskriminējošiem, netaisnīgiem noteikumiem, kas rada barjeras tirgū, ierobežo konkurenci. Ja jau esam izvēlējušies tirgus ekonomiku – kāpēc ir tik liels publiskā kapitāla īpatsvars? Mazā valstī, kur uzņēmējiem jau tā šīs iniciatīvas dibināt savus uzņēmumus, attīstīties ir ļoti ierobežotas.

Kas tam visam ir sakne? Šobrīd KP viedoklis valstij un pašvaldībām nav saistošs? Faktiski jūs esat vāji?

Varbūt kāds gribētu, ka esam vāji, bet tādi neesam, vismaz attiecībā uz privātā sektora uzraudzību. Bet man kā iestādes vadītājai ir nepatīkama sajūta, ka arī Konkurences likums patiesībā ir diskriminējošs. Mēs varam vērsties pret uzņēmumiem, kuri ir dominējošā stāvoklī, iesaistās aizliegtās vienošanās. Izmeklējam ļoti nopietnus pārkāpumus, turklāt lietas kļūst aizvien sarežģītākas. Taču spējam to darīt, un mūsu izmeklētās lietas pierāda, ka KP līmenis ir ļoti augsts. Bet vislielāko deformāciju tirgū rada iespēja, ka publiskās personas ar saviem lēmumiem, regulējumiem, darbībām var sagraut ekonomisko vidi. Tās var monopolizēt nozares, izslēgt konkurenci, un ekonomikā nekas neattīstās. Šādā griezumā pagaidām mēs esam vāji. Rakstām ieteikumus, aicinājumus, uzsaukumus – "nedariet tā", bet tiem ir tikai ieteikuma raksturs un tie nav saistoši. Mēs nevaram pret viņiem vērsties.

Visu interviju lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 9.marta, numurā!

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē