Bet vai Krievija pati neveic ASV Nacionālās drošības aģentūras vērienam līdzīgu citu valstu un savu pilsoņu izspiegošanu tikai humānu apsvērumu dēļ? Nē, pagaidām tā vienkārši to tehniski vēl nav spējīga izdarīt. Taču tas drīz varētu mainīties.
Lai arī Krievija pēdējā laikā militāri ir sasparojusies un ir viena no vadošajām ieroču eksportētājvalstīm pasaulē, tomēr tās tehniskā atpalicība uz dažu citu lielvalstu fona ir diezgan pamanāma. Krievijas militārā industrija, piemēram, pilnībā ir nogulējusi bezpilota lidaparātu bumu. Pagājušā gada rudenī Hjūstonas kontrabandas skandālā arī atklājās, ka Krievija masveidā importē ASV ražotas mikroshēmas, lai tās tālāk izmantotu savā militārajā tehnikā. Krievijā iznākošā avīze Izvestija toreiz citēja kādu augsta ranga Aizsardzības ministrijas amatpersonu, kas pauda, ka 90% no Krievijas militārajā un kosmosa tehnikā izmantotajām mikroshēmām tiek iegūti no Savienotajām Valstīm. Aptuveni puse no tām Krievijā nonāk pa nelegāliem kanāliem.
Situācija ļoti līdzīgi izskatās arī kibertehnoloģiju lauciņā. Vēl 2009. gadā Krievija ANO dalībvalstīm pieprasīja apstādināt kibertelpas bruņošanās sacensību. Prasība, protams, galvenokārt bija vērsta ASV un Ķīnas virzienā, taču abas valstis par to neko negribēja dzirdēt. Ķīna, kā zināms, jau labu laiciņu ir gatava kiberkaram. Maijā tur pat tika sarīkoti pirmie manevri, kuros savstarpējo digitālo kauju simulēja divas kiberkareivju vienības. Arī Pentagona rīcībā kopš 2010. gada ir sava kibervienība, kas ir tehniski gatava ne tikai aizsardzībai, bet arī uzbrukumam.
No Igaunijas pieredzes zinām, ka arī Krievijas kiberspēki var šo to paveikt, tomēr salīdzinājumā ar ASV un Ķīnas kibervienībām tie vēl ir bērna autiņos. Varētu pat teikt, ka ASV un Ķīnai ir jauns superierocis, kura Krievijai vēl nav. Taču Krievija nu ir cieši apņēmusies savus konkurentus iedzīt. Vēl šajā pavasarī pēc Vladimira Putina iniciatīvas tika nodibināts fonds uz nākotni orientētai pētniecībai (FPI). Tam būtu jādarbojas līdzīgi kā amerikāņu Aizsardzības attīstīto projektu aģentūrai, kas toreiz tika dibināta, reaģējot uz mākslīgā Zemes pavadoņa Sputnik palaišanu orbītā. Fondam 2013. gadā vien piešķirti līdzekļi 54 miljardu eiro apmērā. Fonda mērķis ir arī izveidot profesionālu kibervienību, kuras uzdevums būtu vākt un analizēt datus, kā arī aizsargāt valsti no kiberuzbrukumiem.
Tikai pirms dažām dienām Krievijas aizsardzības ministra vietnieks Oļegs Ostapenko apstiprināja informāciju, ka vēl šī gada laikā jaunā kibervienība būs kaujas gatavībā. Izskatās, ka arī Krievijai drīzumā varētu būt sava Nacionālās drošības aģentūra. Vai Snoudens bēgs arī no Krievijas? Cik šādai attīstībai esam gatavi mēs paši?