Elektriskie automobiļi šobrīd patērē vairāk izmešu nekā iekšdedzes dzinēji, jo elektroenerģijas ražošanai joprojām izmanto neticami daudz fosilā kurināmā. Polijā joprojām gandrīz visu elektroenerģiju ražo, dedzinot akmeņogles, un Polijas valdība akmeņogļu ieguvi dāsni subsidē ar naudu, ko varētu salīdzināt ar Latvijas valsts budžetu. Šobrīd no Eiropas valstīm tikai Latvijā un Skandināvijā (elektroenerģiju pietiekami daudz ražo ūdens vai vējš) elektromobiļa nobrauktais kilometrs gaisā izsviedīs mazāk ogļskābās gāzes kā iekšdedzes dzinēja automobilis.
Izstādē gozējas arī VW, kas nesen pieķerts nelāgā šmaukšanā attiecībā uz izmešu gāzēm.
Pašā izstādes centrā izvietots automobilis, kas pa Saūda Arābijas tuksnešu saulainajām šosejām brauc ar saules baterijām, ir arī Monako prinča spēļlietiņas- elektriskā mašīna, atbilstoša formulai 1, kas traucas ar 300 km stundā un raķetei līdzīga automašīna, kas sasniedz 458 km/h. Ar savu draudzību videi izstādē lepojas Coca Cola, L'Ōreal un citas kompānijas, ko nudien mēs nevaram iedomāties kā cilvēkam un videi draudzīgas. Bet sava pozitīvā zīmola vārdā šīs kompānijas ne tikai atmetušas šādu tādu naudu globālās konferences rīkošanai, bet iekārtojušās pašā Parīzes centrā. Sagadīšanās pēc klimata draugu un smalkās izstādes dalībnieku vidū ir arī Austrālijas kalnrūpnieki, kas noplicinājuši savu valsti un dažas Amerikas kompānijas, kas savu biznesa interešu dēļ izēdušas indiāņus no viņu teritorijām, nocirtušas visus mežus un piešmucējušas ūdeņus.
Lai cik laba būtu šo kompāniju publicitāte, pasaulē ir gana daudz ļaužu, kas atceras arī viņu panākumus zemeslodes noplicināšanā un dabas postīšanā. Saņemu vēsti, ka ap plkst. 14 izstādē notiks protesti. Steigšus atvados no Francijas Ārstu biedrības, kurā COP21 dažādu valstu mediķi pārliecina viens otru par nepieciešamību ietekmēt savu valstu valdības. Attālums ir nepilni divi kilometri, kad man garām, sirēnām kaucot, aizdrāžas desmit žandarmērijas mašīnas. Kad nonāku pie Grand Palace, tieku novirzīts pilij apkārt. Tumšzilās bruņās tērpti braši vīri stekiem un ķiverēm rokās (daži ar automātiem) neielaižas nekādās sarunās. Pārskatāmā attālumā šādu vīru daži simti, kā vēlāk izrādās - tikpat blīvi viņi izvietojušies arī citās pils pusēs. Otrā pils pusē ir ieeja Pikaso izstādē, cenšos tikt caur šo izstādi uz sev interesējošo firmu slavinājumu izstādi - nelaiž. Kad beidzot nonāku pie aizbarikādētas ieejas, viss jau ir beidzies. Izstāde šodien esot slēgta, iespējams - būšot slēgta arī rīt. Ar dažām vispārzināmām metodēm tomēr tieku aizvadīts līdz drošības kontrolei, bet pēc tam ielaists izstādē, kurā tiešām ir neticami maz apmeklētāju.
Izrādās izstādē kā klusi miermīlīgi skatītāji bijuši sanākuši protestētāji - vairāki simti. Pēkšņi vienā mirklī protesti sākušies pie dažādu firmu stendiem, protams, vissirsnīgāk piesmejot dižās internacionālās kompānijas, pasaules lielākās piedraņķētājas. Pēc brīža parādījušies izsitējiem līdzīgi drošībnieki privātā apģērbā, kas vardarbīgi nesuši protestētājus ārā, bet tikai pēc minūtēm desmit - žandarmērija, kas bijusi ievērojami pieklājīgāka.
Latviešu multimēdiju ģēnijs Kaspars Goba to visu filmējis, saka - filmas materiāls ģeniāls, bet sieviešu sišanas skats - netīkams. Visvairāk cietuši indiāņi, kas arī atbraukuši savu sāpi izkliegt.
Parīzes COP21 ārpus LeBuržē kļūst interesantāks. Džinsos tērpti mana gadagājuma vīri, kas savākušies tepat Eiropā protestēt pret firmu, kas noplicina viņu mīļoto Austrāliju, saka - naftas kompānijas ir maksājušas Islāma valstij par terora aktiem Parīzē, lai tagad te būtu desmitiem tūkstošu žandarmu, zaldātu un apsargu. Šobrīd visi šie policejiski domājošie cilvēki gatavi apspiest jebko un vienlīdz vardarbīgi piekaus gan teroristam līdzīgus jauniešus, gan indiāņu sievas, gan Greenpeace aktīvistus. Izskatās, ka bruņotajiem vīriem tā vien rokas niez kādu pie kārtības dabūt. Mani kolēģi apraksta protestētāju laukā nešanas skatus, un noskatot mani no galvas līdz kājām, izsaka nožēlu, ka protestētāju vidū neesot bijis vīru pāri par simts kilogramiem, ko "zvaigznes pozā" būtu grūtāk iznest.
#
Ar vārdiem "lielāka enerģijas ražošana pasauli neglābs, pasauli mainīs enerģijas taupīšana", pasaules ārstu asociācijas komandu COP21 šodien papildināja Šveices psihiatrs un lidotājs Bertrāns Pikārs. Ievērojamā dziļjūras pētnieka Žaka Pikāra dēls, Lozannas ārsts 1999. gadā kopā ar Braienu Džonsu pirmie aplidoja zemeslodi ar gaisa balonu bez nosēšanās. Viņi pacēlās gaisā Šveicē, bet pēc 478 stundu lidojuma nosēdās Ēģiptē, lidoja slēgtā, piecus metrus garā, laivai līdzīgā kabīnē ar gaisa balonu 20 stāvu mājas lielumā. Temperatūra stratosfērā bijusi -66 pēc Celsija, balons apledojis (šodien izmantoju gadījumu, pajautājot kolēģim, kā viņi kāpa uz balona skaldīt nost ledu - izrādās, bija paredzējuši šādam nolūkam speciālus cirtņus, skafandrus un trepes).
Kopš 2003. gada Pikārs ir iniciators, vēlāk inženieris, menedžeris un lidotājs lidmašīnām, ko darbina saules baterijas Solar Impulse un Solar Impulse 2. Šogad ar saules baterijām barota lidmašīna, pārmaiņus lidojot Pikāram un Andrē Boršbergam, aizlidojusi no Abu Dabi vairākos pārlidojumos līdz Havaju salām, bet tuvākajos gados, šķiet, būs iespējams ar šo lidmašīnu aplidot apkārt zemeslodei bez nosēšanās.
Globālajai klimata konferencei bijuši daudz runasvīru, kas teikuši gudras un mazāk gudras atziņas. Izmantošu gadījumu, neaizrauties ar savām atziņām, bet brīvā tulkojumā citēt Pikāru:
- jāizceļ risinājumus, nevis problēmas! Kā mēs varam motivēt cilvēkus cīņai ar pret klimata pārmaiņām, ja mēs turpināsim koncentrēties uz temperatūras amplitūdu problemātiku? Pašreizējais debašu diskurss ir nospiedošs un situācija kļūst nepārvarama. Mobilizācija kļūtu iespējama, ja mēs uzsvērtu praktiskas priekšrocības reāliem risinājumiem: mēs jau šodien varam samazināt CO2 emisiju uz pusi, nomainot vecās piesārņojošās iekārtas rūpniecībā, būvniecībā, apkurē, dzesēšanā, apgaismojumā ar mūsdienīgām energoefektīvām tehnoloģijām;
- jāpārtrauc visiem draudēt ar cilvēka mobilitātes, komforta un ekonomiskās labsajūtas zaudējumu dabas aizsardzības vārdā! Aicinājumi cilvēkus kaut ko tūlīt upurēt rada tikai pretestību. Kurš būtu gatavs atteikties braukt ar automašīnu lai aizkavētu jūras līmeņa celšanos 30 gadu laikā? Gluži pretēji- pierādīsim, ka ikkatrs var ne tikai saglabāt, bet arī uzlabot savu dzīves līmeni ar pieejamām un tīrām tehnoloģijām, vienlaikus samazinot ietekmi uz vidi;
- runāsim par rentabliem ieguldījumiem, nevis dārgām izmaksām! Vides aizsardzība nav dārga. Ir nepieciešamība pēc videi draudzīgiem produktiem un procesiem. Cīņa pret klimata pārmaiņām ir jaunu rūpniecības tirgu atvēršana un jaunas ekonomiskās attīstības iespējas, tā ir jaunu darba vietu radīšana un peļņa;
- piedāvāsim gan bagātajām, gan nabagajām valstīm akciju statūtkapitāla atdevi no ieguldījumiem! Ja cīņa pret klimata pārmaiņām tiek izteikta kā finansiāls upuris bagātajām valstīm un jaunattīstības valstu ekonomiskās izaugsmes drauds, mēs iegūsim opozīciju visā pasaulē. Ieguldījumi energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā ir izdevīgi investoriem un patērētājiem gan bagātos, gan ne tik bagātos tirgos;
- atturēsimies noteikt mērķus neparādot, kā to sasniegt! Kad mēs dzirdam politiķu vēlmes samazināt CO2 emisiju par X% vai ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 2 ° C, mēs to saklausām kā domāšanas karagājiena bungu rīboņu. Šīs normas netiks sasniegtas, ja līdztekus netiks noteikts ļoti skaidrs tiesiskais regulējums, procedūras un konkrēti tehnoloģiskie risinājumi šo mērķu sasniegšanai;
- apvienosim noteikumus un privātās iniciatīvas! Tieši tiesību aktu neprognozējamība un konkurētspējas ierobežošanas riski visbiežāk kavē daudzās nozarēs investēt tīrākā ražošanā. Mūsu sabiedrībā ir smalki izstrādāti noteikumi izglītības, higiēnas, veselības, tieslietu, uc. nozarēm, bet nav precīzi definēts kā novērst nelietderīgu enerģijas un dabas resursu pārtēriņu. Tas ir jāmaina!
- strādāsim šodienas cilvēkiem, ne tikai nākamajām paaudzēm! Ļoti maz cilvēku mainīs savu pašreizējo uzvedību par labu tiem, kas dzīvo nākotnē. Izmaiņas mums ir nepieciešamas, jo tās ļaus sasniegt labāku ekonomisko, rūpniecisko un politisko attīstību.