Pētījuma mērķis ir izpētīt un izvērtēt Krievijas militārās darbības Ukrainas teritorijā un atspēkot Krievijas vadības bieži noliegto saistību ar Austrumukrainā aktīvajiem prokrieviskajiem separātistiem un viņu rīcībā esošo bagātīgo militāro tehniku. Secinājumi izdarīti, balstoties uz pētniecisko žurnālistu darbu un diskusijām ar Ukrainas augsta ranga militārpersonām un varas iestāžu darbiniekiem.
"Lai gan Krievijas prezidents Vladimirs Putins turpina noliegt savas valsts iesaisti konfliktā, pierādījumi liecina par pretējo. Izmantojot publiski pieejamo informāciju, kas slēpjas mūsu acu priekšā, šīs pētījums sniedz neapgāžamus pierādījumus Krievijas militārajai iesaistei Ukrainas austrumos," uzsvērts pētījumā kopsavilkumā.
Pētījumā izmantoti satelīta attēli, kā arī sociālajos tīklos ievietoto Krievijas karavīru fotogrāfiju ģeolokācijas analīzes metodes. Ar to palīdzību izsekota Krievijas karavīru pārvietošanās uz bāzēm Ukrainas pierobežā, kā arī pašā šīs valsts teritorijā.
Pētījumā secināts, ka daudzvietu Rietumu pasaulē vairākkārt publicētie satelīta attēli apliecina Krievijas karaspēka vienību pārvietošanos un militāro nometņu izvietošanu tiešā Ukrainas pierobežā. Savukārt tās ir sākuma posms Krievijas karam Ukrainā - šajās nometnēs nogādāts Krievijas bruņojums, ko vēlāk izsniedz separātistu kontrolētajās teritorijās, kā arī nodrošināta Krievijas karavīru nonākšana Ukrainā.
Krievijas militāro vienību komandieri karavīriem devuši pavēles slēpt savu identitāti un noņemt personīgās, kā arī bruņojuma atpazīšanās zīmes, lai pēc tam netraucēti dotos pāri robežai un pievienotos separātistu militārajiem formējumiem. Ievērojams klāsts militārās tehnikas, ko neizmanto Ukrainas armija, nonācis separātistu arsenālā, tostarp pārnēsājamie pretgaisa ieroči (MANPADS), raķešu palaišanas iekārtas, prettanku vadāmās raķetes, kājnieku mīnas un dažāda tipa kaujas ieroči. Galveno ofensīvu laikā Krievijas militārās vienības, kas atradušās Ukrainas teritorijā, rīkojušās artilērijas piesegā, kura atrodas Krievijas teritorijā.
Uzsvērts - lai spētu atvairīt turpmāku Krievijas agresiju, rietumvalstu līderiem ir nepieciešams skaidri runāt par Krievijas karu Ukrainā, tostarp par Kremļa tiešu kontroli par īstenoto karadarbību. Pretējā gadījumā tiks stiprināti Putina mēģinājumi slēpt Krievijas iesaisti konfliktā, brīdina pētījuma autori.
Pētījuma darba grupa Rietumvalstu valdībām iesaka arī ieguldīt lielākus izlūkošanas resursus, lai atklātu un pretotos Putina karam Ukrainā, plaši izmantot dokumentētu informāciju, kas apliecinātu Krievijas karavīru un bruņojuma iesaisti karadarbībā Ukrainā, nodrošināt izlūkošanas informācijas nodošanu Ukrainai, kā arī novirzīt vairāk resursu Putina hibrīdkara aizmetņu analīzei.
Pētījumu izstrādāja Maksimilans Cuperskis, kurš ir Atlantijas padomes prezidenta palīgs un savos pētījumos pievērsies transatlantiskās sabiedrības reakcijai uz būtiskiem izaicinājumiem, un Eliots Higinss, kurš ir pētnieciskais blogeris, kurš publicē starptautiskas pilsoņu - izmeklētāju (citizen investigators) alianses darbus.
"Mēs nesaskaramies ar pilsoņu karu Ukrainā, bet gan ar Krievijas agresiju. [Lai par to runātu], nepieciešama atklātāka diskusija. Ja mēs nerīkojamies, tad ļaujam Krievijai turpināt iesākto," komentējot pētījuma secinājumus, trešdien Latvijas Kara muzejā teica Cuperskis. Viņa teikto papildināja Austrumeiropas politikas pētījumu centra vadītājs Andis Kudors, uzsverot, ka nepārprotams viedoklis par Krievijas iesaisti karadarbīā Ukrainā ir svarīgs, meklējot sadursmju izbeigšanas risinājumus.
Savukārt Austrumeiropas politikas pētījuma centra pētnieks Māris Cepurītis norādīja, ka pētījums akcentē izaicinājumus, ar kuriem saskaras NATO, tātad arī Latvija. Ņemot vērā Krievijas mērķi destabilizēt un šķelt NATO, īpaša uzmanība veltāma valstu robežu stiprināšanai. To nedarot, iespējams ātri zaudēt kontroli pār notikumiem. To apliecināja Ukrainas piemērs, pauda Cepurītis.
Pētījuma priekšvārdu parakstījušas daudzas kādreiz augstos valstu amatos bijušusas amatpersonas - bijusī ASV valsts sekretāre Madlēna Olbraita, bijušais Zviedrijas premjers un ārlietu ministrs Karls Bilts, bijušias CIP un ASV Nacionālās Drošības aģentūras direktors Maikls Heidens, bijušais Krievijas premjers Mihails Kasjanovs, kā arī bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, bijušais Polijas ārlietu ministrs Radoslavs Sikorskis un citi.