Latvijas Nacionālais arhīvs ir lielu pārmaiņu priekšā

Valdība Jūs tikko apstiprināja amatā uz kārtējo termiņu. Cik ilgi jau vadāt LNA?

Šis ir pēc kārtas jau ceturtais termiņš. LNA direktores amatā esmu kopš 2011. gada, un man līdz šim tā ir bijusi vienīgā darbavieta. Jāteic, ka šī joma ir tāda, kurā cilvēki visbiežāk ienāk un paliek, jo strādā no sirds un idejas vārdā. Tās ir arī specifiskas profesijas, kurās nav nemaz tik daudz darba vietu, pamatā tās ir trīs – LNA, Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) un Muzeju arhīvs Pulka ielā. Bet tiem, kuri mīl vēsturi, arhīvs ir īstā vieta, kur strādāt.

Kad startējāt konkursā uz šo vietu, pretendentiem atlases komisiju nācās iepazīstināt ar LNA attīstības stratēģiju. Kādi ir tās galvenie akcenti jūsu skatījumā?

Jāteic, ka šis arhīvam ir lielākais pārmaiņu laiks, jo no tradicionālās lietvedības strauji esam pārgājuši uz digitālo, proti, elektronisko dokumentu bāzēm. Šīs pārmaiņas prasa jaunas kompetences un zināmā mērā jaunu skatījumu uz šīm lietām. Arhīvs nav tikai tas, kas ir uzkrāts, proti, vēsturiskie dokumenti, bet arī tas, kas ir šodien. Un viens no galvenajiem uzdevumiem – saprast, kas no tā visa ir saglabājams.

Nu jau pirms gadiem pieciem tika izstrādāta stratēģija, kurā tika iezīmēta arī LNA nekustamā īpašuma attīstība. Cik lielā mērā to izdevies īstenot?

Infrastruktūra ir vājākais LNA punkts. Nacionālās atmiņu institūcijas jau vispār nav lutinātas ar jaunu ēku būvniecību, izņemot LNB un Muzeju arhīvu. LNA ir iecienīts filmu industrijā, ja tiek meklētas vietas, kas saglabājušas 70.–80. gadu interjeru. Režisoriem varbūt tas šķiet eksotiski un skaisti, bet ne mūsu darbiniekiem. Jāņem vērā, ka vēl 15 gadus mums fiziski būs jāpieņem dokumenti papīra formātā un tiem vajadzīgas atbilstošas glabātavas. To šobrīd sāk trūkt. Pēdējā laikā parādās arvien biežāki gadījumi, ka 90. gados privatizētie uzņēmumi ir paturējuši dokumentus savai darbībai un, mainot profilu vai citu apstākļu dēļ, viņiem nav, kur tos likt, un viņi meklē iespējas tos nodot pie mums. Un tas nozīmē, ka jāatrod vieta, kur tos noglabāt.

Runājot par šo attīstības koncepciju – ir skaidrs, ka sakarā ar ģeopolitisko situāciju to nevarēs īstenot, tāpēc tagad strādājam pie jaunas – reālistiskākas un piezemētākas.