Viņš norādīja, ka citās valstīs piekoptā prakse, kad autoceļš nereti būvēts par privātiem līdzekļiem, tam priekšā ir barjera un pārvietošanās pa to notiek par maksu, Latvijā tuvākajā laikā noteikti nebūs.
Tāpat nav paredzēts ieviests autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjeti vieglajām automašīnām.
Augulis norādīja, ka tā vietā plānots raudzīties uz citiem papildu finansējuma gūšanas risinājumiem, piemēram, iezīmējot konkrētus akcīzes nodokļa par naftas produktiem ieņēmumus vai, virzot tālāk Valsts autoceļu fonda atjaunošanu.
Kā ziņots, KPMG Baltics vadītājs Edgars Voļskis šodien ikgadējā ceļinieku konferencē sacīja, ka, lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas autoceļu tīklu, jāatjauno Valsts autoceļu fonds un jāievieš maksas ceļi.
Uzņēmums izstrādājis pētījumu par iespējamajiem finansējuma avotiem, lai turpmāk uzturētu valsts autoceļu tīklu.
Voļskis uzsvēra, ka sākotnēji jāizveido stabils valsts autoceļu tīkla finansēšanas avots valsts budžeta ietvaros, ko varētu panākt, atjaunojot Valsts autoceļu fondu un ieviešot maksas ceļus.
KPMG Baltics vadītājs skaidroja, ka jādomā par akcīzes nodokļa naftas produktiem palielināšanu un skaidri jāiezīmē šis finansējums Valsts autoceļu fondā. Piemēram, par 10% palielinot akcīzes nodokli, papildu ieņēmumi būtu 47 miljoni eiro.
Pēc viņa teiktā, svarīgākais, paaugstinot akcīzes nodokli, ir nodrošināt procesa caurspīdīgumu, lai autovadītājiem, kuri maksās paaugstināto nodokli, nebūtu šaubas par samaksātā nodokļa izlietojumu.
Savukārt maksas ceļi ir vispārpieņemts risinājums citās valstīs, bet sagaidāma pretestība no Latvijas sabiedrības. Patlaban Latvijā šāds mehānisms attiecas uz kravas automašīnām, kas maksā autoceļu lietošanas nodevu jeb vinjeti, no kuras pērn gūti 18 miljoni eiro, bet šogad paredzēti 27,8 miljoni eiro.
Voļskis uzsvēra, ka pieprasījums pēc kvalitatīviem autoceļiem Latvijā nemazināsies, tāpēc par maksas ceļiem ir jādomā un arī šiem ieņēmumiem jātiek novirzītiem ceļiem.
KPMG Baltics vadītājs pauda, ka tad, kad būs izveidots stabils un ilgtspējīgs finansējuma avots autoceļiem valsts budžeta ietvaros, varēs sākt domāt par vēl papildu alternatīviem finansējuma avotiem, kas varētu būt aizņēmumi no valsts, aizņemšanās no starptautiskajām institūcijām, obligāciju emisija vai pensiju fondu līdzekļu ieguldīšana ceļos.
Voļskis norādīja, ka aizņemšanās investīcijām ceļos būtu ilgtermiņa ieguldījums un šie līdzekļi pēc tam tāpat atgrieztos sabiedrībā.
Kā ziņots, šodien Jūrmalā notiek ikgadējā ceļinieku konference, kuras tēma ir Latvijas ceļi nākamajos 100 gados.
ekonomikas īsais kurss