Šogad sadursmju skaits ar meža dzīvniekiem ir palielinājies. Piemēram, pērn visa gada garumā šādas sadursmes konstatētas vien 12 reižu, informēja Valsts policijas (VP) preses sekretāre Lita Juberte. Taču jāņem vērā, ka reālais negadījumu skaits varētu būt lielāks, jo ne vienmēr cilvēki informē par sadursmēm ar meža dzīvniekiem.
Viens no veidiem, kā novērst uzbraukumus dzīvniekiem, ir nožogojumu izbūve gar autoceļiem, tiesa gan būtu utopiski cerēt, ka Latvijā, kas tāds tuvākajā laikā varētu notikt, teic drošas braukšanas eksperts Andris Pļavenieks. Viņaprāt, šādiem nožogojumiem nevajadzētu būt uz absolūti visiem autoceļiem – jo tā tas nav pat ārzemēs, žogiem vajadzētu būt ierīkotiem vismaz uz Vidzemes, Jūrmalas, Liepājas un Ventspils šosejām.
Arī auto žurnālists Pauls Timrots norāda – no vienas puses būtu svētīgi visur gar ceļmalām ierīkot nožogojumus, taču no otras puses kāds teiks, ka labāk būtu šo naudu izlietot rentgena aparātu iegādei. "Ņemot vērā Latvijas ekonomiskos apstākļus, domāju, ka būtu prātīgi, konsultējoties ar mežsargiem un medniekiem, apzināt tās vietas, kur tie zvēri biežāk migrē – tur uzlikt zīmes un tās zīmes jau nu gan autovadītājiem jāievēro un jābrauc lēnāk," uzskata P.Timrots.
Tiesa gan jārēķinās, ka dzīvnieks no meža var iznākt jebkurā vietā un to, kā norāda A.Pļavenieks, nevar paredzēt. P.Timrots gan uzskata, ka zvēri lielākoties migrē vienās un tajās pašās vietās, līdz ar to šajās vietās autovadītājiem jābūt uzmanīgiem un jāsamazina ātrums.
Šobrīd valstī izbūvēts tikai viens metāla sieta žogs 4499 metru garumā uz valsts galvenā autoceļa A1 – posmā Saulkrastu apvedceļš, portālam Diena.lv sacīja VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) preses sekretāre Ieva Niedra. Tiesa gan šogad tika nozagti 1700 metri šī nožogojuma un žoga atjaunošana LVC izmaksāja 7500 latus.
I.Niedra skaidro, ka valstī izbūvēts tikai viens šāds žogs, jo tas ir ļoti dārgs pasākums, ko valsts šajos laikos nevarot atļauties. Turklāt prognozējamais vai vēlamais rezultāts ir ļoti diskutabls, teic LVC pārstāve. Pirmkārt, tas saistīts ar to, ka žogu uzturēšana bojājumu vai zādzību dēļ ir ļoti dārga. Otrkārt, žogi rada paaugstinātu bīstamību dzīvniekiem – ja dzīvnieks ir iekļuvis ceļa zonā starp žogiem un tam nav iespējas izkļūt no norobežotās teritorijas.
Jāņem vērā, ka šādi žogi ierobežo arī cilvēku pārvietošanos, jo nepieciešams izbūvēt vārtus uz nobrauktuvēm un tie regulāri jātur aizvērti, lai dzīvnieki nenokļūtu uz ceļa. Tāpat nepieciešams izbūvēt tuneļus vai pārejas dzīvniekiem, pa kurām tiem tiktu dota iespēja šķērsot ceļus. Tiesa gan arī šādu tuneļu vai pāreju būvniecība izmaksā dārgi.
LVC pārstāve Dienai.lv arī norādīja, ka, piemēram, Zviedrijā un Somijā, kur izbūvēts ļoti daudz šādu žogu un ir pozitīva sabiedrības attieksme pret tiem, secināts, ka tas nav efektīvākais līdzeklis satiksmes negadījumu, ko izraisa sadursmes ar dzīvniekiem, samazināšanai. Piemēram, Zviedrijā ir vislielākais ceļu satiksmes negadījumu skaits, kuros notikušas auto sadursme ar aļņiem, uzsver I.Niedra.