2. janvāra vispārējā atslābumā nograndušais airBaltic paziņojums par nepieciešamību atcelt šim gadam jau izpārdotos 4670 lidojumus šobrīd jau izskatās kā iepriekš sagatavots publisks gājiens, lai uzsvērtu situācijas dramatismu un veiksmīgāk šantažētu valdību. Tam par labu runā drīz pēc tam sekojušais Vaska paziņojums, ka valstij nekas neatliks kā drīz vien lidsabiedrībā ieguldīt kārtējos miljonus.
Ko dara valdības koalīcija? Vispirms neko, jo ir taču pēc gara darba cēliena godam nopelnītas gadumijas brīvdienas. Pēc tam (6. janvārī), rokas plātīdama, iznāk no apspriežu zāles, tā arī nespējot noformulēt vienotu viedokli par Gausa un Vaska darbību, to atliekot uz 21. janvāri, kad padomes darbu un iespējamo vadības maiņu izvērtēšot akcionāru sapulce. Vēl vairāk – satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie) līdz akcionāru sapulcei pat atsakās pildīt savus tiešos pienākumus sabiedrības priekšā un kaut ko komentēt par kārtējo krīzi savā nozarē.
Sabiedrības vairākumam šis noteikti izklausās ļoti atbildīgi, pat loģiski – ko gan politiķi, ministrs vai premjere var spriest par valstij piederošas kompānijas vadību. Nāks mistiska «akcionāru sapulce», kas to izdarīs, un politiķi tikai kārtējo reizi noplātīs rokas. Viss šis, protams, ir muļķošanās un sabiedrības muļķošana, jo akcionāru sapulce nav nekāda svētā trīsvienība, kas 21. janvārī vēstīs no padebešiem, bet pati valsts kā vairākuma akcionārs tā paša Briškena vadītās Satiksmes ministrijas personā.
Brīvdienas vispār radīja iespaidu, ka valdība vispirms ierakstījusi Jaungada apsveikuma runas un tad valsti atstājusi autopilotā, lai kaut kur izbaudītu savu labāko dzīvi. To nekavējās izmantot Vasks ar paziņojumu, kā valdībai būtu jārīkojas, burtiski uzliekot kājas uz ministru un premjeres nepieskatītā valdības galda.
Uz Gausa un Vaska diezgan nekaunīgās retorikas fona kādu pretsparu centās dot vienīgi ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS), kurš acīmredzami sev saskatīja politisku iespēju premjeres Evikas Siliņas (JV) atstātajā varas un līderības vakuumā. Cik veiksmīgi viņam izdevās mēģinājums ar bargiem paziņojumiem nolikt pie vietas airBaltic kungus, liecina tas, ka koalīcijas lēmumos un kopējā pozīcijā pēc dažām dienām šis kareivīgums nekā neparādījās, ministru atstājot visai muļķīgā lomā.