Kā Azerbaidžānā tiek uztverta Latvija?
Azerbaidžānā strādā vairākas Latvijas bankas, kas iemantojušas lielu popularitāti - Baltikums, Rietumu banka -, ir arī vairākas līzinga kompānijas. Mūsu uzņēmēji ir ieinteresēti sadarbībā ar Latviju.
Mūsu importa datos tas īsti neparādās - 2014. gadā Latvijas imports veidoja 1,9 miljonus eiro. Tas patiesībā ir maz.
Jā, tas ir teju nekas. Domāju, ka lielā mērā pie tā vainojams lielais attālums. Būtu jāparādās kādiem spēcīgiem uzņēmējiem, kas šo ceļu vai kanālu varētu pavērt. Padomju laikā Azerbaidžāna bija augļu un ziedu eksportētājs nr. 1. Mēs aizpildījām visu Krieviju. Un tagad, kad tu aizbrauc uz tirgu Maskavā, redzi, ka tur ir pat tāda kā Azerbaidžānas mafija, proti, tur joprojām ir pilns ar Azerbaidžānas produktiem. Kā padomju laikā viņi tur iesēdās, tā joprojām sēž. Viņi šo tirgu ļoti labi pazīst. Domāju, ka to mierīgi varētu pavērt arī Latvijai. Mūsu augļi un dārzeņi izceļas ar to, ka patiešām ir ekoloģiski tīri. Mūsu lauksaimnieki vispār neizmanto nekādu ķīmiju, ļaujot visam augt dabiskos apstākļos.
Mums tā jau sāk kļūt par problēmu.
Jā, tā ir daudzviet. Tāpēc šos produktus ļoti novērtē. Tajā pašā laikā nupat ziņās rādīja, ka Azerbaidžāna lielos vagonos iekrāvusi milzīgu apjomu augļu un dārzeņu un uz Krievijas robežas šie vagoni tika apturēti. Tagad simtiem tonnu vienkārši pūst vagonos.
Arī Latvijai šī situācija ir pazīstama. Mēs to vairāk saistījām ar politiku.
Vispār Latvijas piena produkti ir vienkārši izcili. Nekur citur tik garšīgus neesmu ēdis.
Nevar nepieskarties arī jūsu iekšpolitikai. Valdošā vara nav mainījusies jau gadiem. No 1993. gada valsti vadīja Geidars Alijevs, 2003. gadā stafeti pārņēma viņa dēls. Opozīcija faktiski nepastāv, un tas liek uzdot daudz jautājumu arī par demokrātijas vērtībām. Cilvēkus tas apmierina?
Tas viss, protams, ir jāvērtē salīdzinošās kategorijās. Ja paskatāmies, kas Azerbaidžānā tagad ir opozīcijā, tad redzam tos pašus cilvēkus, kas deviņdesmitajos gados bija pie varas. Viņi tā izgāzās, ka neviens viņus vairs redzēt negrib. Es pats nezinu, ko izdarītu, ja viņi nāktu atpakaļ pie varas.
Vai nav kādas labākas alternatīvas opozīcijai?
Kur? Nav.
Bet kāpēc nav?
Tas ir tikai mans viedoklis, bet es redzu, ka opozīcija ir ļoti noslēgta, un, ja es, piemēram, gribētu tur iesaistīties, mani nepieņemtu, jo mentāli esmu pavisam cits cilvēks. Pat skatoties fotogrāfijas, jūs redzat, ka opozīcijā nav neviena gados jauna cilvēka. Viņi visi ir veci arī domāšanā. Tagad ir parādījies internets - nu, tad izmantojiet to! Jūs taču varat izdomāt kaut ko jaunu un gudru, ko pateikt.
Kā jūs uztverat Alijeva režīmu?
Ir atkal jāatskatās vēsturē. Pirms Alijeviem iepriekšējie vadītāji valstī radīja milzu haosu. Viss, ko cilvēki vēlējās, bija stabilitāte. Haoss tika radīts ne tikai cilvēku ikdienā, bet arī valstiskā mērogā - mēs zaudējām teritorijas. To nedrīkst aizmirst. Protams, sēžot šeit, Baku, to nevar just, bet tur, ārpusē, ir karš, katru nakti notiek apšaudes un iet bojā cilvēki. 20% mūsu teritorijas ir okupēta. Ja nebūtu Alijeva, kas to visu apturēja, mēs zaudētu vēl vairāk teritorijas un cilvēku. Iedomājies, sabiedrībā ir haoss, valsts robežas ir izšķīdušas, tavi cilvēki no okupētās teritorijas ir izdzīti - tagad viņi dzīvo mājās un dzīvokļos, bet vēl pirms 15 gadiem viņi visi mitinājās teltīs. Jūs pieminējāt demokrātiju. Bet vai jūs apzināties, ko tā sevī ietver, cik lielai atbildībai zem tās jābūt? Cilvēki jau neizprot demokrātijas būtību. Viņi domā, ka tas nozīmē - dari, ko gribi. Un tas var novest pie haosa, anarhijas. Lai būtu demokrātija, ir jānodrošina apstākļi un līdz tai ir jānonāk evolucionāri. Cilvēkiem ir jābūt iekšēji gataviem.
Taisnība. Arī Eiropai mēdz būt problēmas ar galējībām, kas saistītas ar kaut kādu noteiktu izpratni par demokrātiju.
Esmu strādājis Eiropā, un patlaban nemaz negribu ar šo vietu sevi asociēt. Jā, mēs tagad esam orientēti uz Eiropu, bet ir skaidri redzams, ka Eiropa ar savām vērtībām nespēj izturēt to stresa testu, kam patlaban iet cauri. Man ir nesaprotams tas, ko Eiropa izdarīja ar Grieķiju, tas, kāda attieksme patlaban valda pret bēgļiem. Imigrantu jautājumam ir gājusi cauri arī Azerbaidžāna - mūsu valsts robežu šķērsoja miljoniem patvēruma meklētāju, un mēs redzējām, kā mūsu acu priekšā viss bruka. Notika arī sadursmes. Patvēruma meklētāji ieradās Baku un pilsētā sāka ganīt aunus un govis. Kāpēc? Tāpēc, ka viņi iepriekš bija pieraduši dzīvot kopā ar govīm un auniem. Tur, kur tagad ir viesnīcu rajons, vēl pirms pieciem desmit gadiem bija ganības. Tu taču nevari aiziet un viņiem pateikt - aizvāc savus aunus! Viņiem taču arī ir tiesības uz brīvību.
Jūs kritizējat Eiropas attieksmi pret bēgļiem. Kādā veidā tad mums šo situāciju vajadzētu risināt?
Kad strādāju Sīrijā, vietējo cilvēku labestība bija acīmredzama, patiešām. Viņi ir ļoti viesmīlīga tauta. Tajā pašā laikā - Eiropa nespēj izkontrolēt, ko tā laiž pāri savām robežām. To situāciju ir radījušas personas, kas sevi dēvē par islāmistiem. Kad runāju par šo tematu, vienmēr saku - paskatoties uz musulmani, nespried par islāmu. Vispirms paskaties uz islāmu un tad nosodi musulmaņus. Paskaties, ko saka islāms, kādam ir jābūt musulmanim. Tas, ko viņi dara Sīrijā, Irākā, tas, ko izdarīja Parīzē, tas vispār neietilpst nekādos rāmjos. Arī pie mums, kad bija haoss, viņi nāca un sacīja, ka ir patrioti. Kāds tu esi patriots, ja nāc un nogalini cilvēkus? Kāds tu patriots, ja uz ielas piekauj cilvēku, lai kādam parādītu, cik stilīgs esi?
Visu interviju ar Azerbaidžānas biznesa konsultantu Vugaru Sadigu lasiet ceturtdienas, 21.janvāra, laikrakstā Diena!