Bažas par plānotā vilcienu iepirkuma ekonomisko izdevīgumu

PV vēlas uz pieciem gadiemomāt un vēlāk izpirkt 25 jaunus elektrovilcienus. Tas kopumā izmaksātu 125 miljonus eiro jeb aptuveni piecus miljonus uz vienu vilcienu. Tā ir aptuveni tāda pati summa, kā iepriekšējā skandalozajā līgumā ar spāņu CAF. Gadā nomai PV plāno tērēt  6,7 miljonus latu, kurus ņems no uzņēmuma budžeta - jaunie vilcieni nebūs jāremontē un arī elektroenerģiju patērēs mazāk.Jautājums, vai piecu gadu noma neliks ražotājiem nomas maksu sadārdzināt, nezinot, kur vilcienus likt pēc tam, paliek līdz galam neatbildēts. PV valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis saka, ka uzņēmums principā vēlas vilcienus pēc tam izpirkt, taču iepirkuma nolikumā izpirkšana ir tikai viens no variantiem, otrs - vilcienus pēc pieciem gadiem atdod atpakaļ ražotājiem.Saeimas deputāts Ivars Zariņš (SC) uzskata, ka noma, pirmkārt, sadārdzina projektu, otrkārt, sašaurina potenciālo pretendentu loku, jo ne visi ražotāji piedalīsies konkursā, ja nezinās, ko darīt ar vilcieniem pēc nomas perioda beigām.Viens no risinājumiem būtu nomas periodu pagarināt, piemēram, līdz 15 gadiem, taču to ierobežo sabiedrisko pakalpojumu iepirkumu likums. Daži politiķi ir gatavi tūlīt rudens sesijas sākumā ierosināt parlamentā likumu steidzamības kārtā grozīt atrunājot, ka nomas periods var būt garāks par pieciem gadiem, ja tas ir ekonomiski pamatoti. Izmaiņas likumā pārrunātas arī Satiksmes ministrijā, taču valsts sekretārs, Olšteina grupas virzītais Kaspars Ozoliņš sarunā ar raidījumu de facto nedomā, ka iepirkuma izsludināšana būt jāatliek. "Mēs varam virzīt jautājumu par likuma grozījumiem, bet kādā veidā rīkosies valde, es jums nemāku pateikt, tā ir valdes kompetence. Ar valdes priekšsēdētāju es tikos vakardien un saņēmu apliecinājumu, ka 3.septembrī ir valdes sēde, kur tiks lemts par izsludināšanu. Es nevaru ietekmēt valdes darbu," norāda K.Ozoliņš.Mediji un politiķi izsaka aizdomas, ka steiga un piecu gadu nomas princips var būt izdevīgs dažiem potenciālajiem piegādātājiem, piemēram,  Dienvidkorejas uzņēmumam Hyundai Rotem. Korejiešu vilcienu ražotājus Latvijā pārstāv uzņēmējs Haralds Balodis, kam ir biznesa saites ar olšteiniešu atbalstītāju, apsardzes firmas īpašnieku Mārtiņu Tenbergu.Hyundai vilcienu ekspansiju šai reģionā nevar nosaukt par veiksmīgu - Ukrainai pārdotie vilcieni pagājušoziem bojājās, atstājot pasažierus salā uz vairākām stundām. Tikmēr interesi par jauno iepirkumu jau izrādījuši arī vairāki citi ražotāji. Rīgā bijuši šveiciešu Stadler, poļu Pesa, čehu Škoda, interesi nav zaudējis spāņu CAF, kas turpina cīkstēties ar Latvijas pusi par kompensācijām pēc neveiksmīgā iepriekšējā konkursa, vēsta de facto.