Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Rīgā -2 °C
Sniega pārslas
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Bērziņš: Šodien atgādinām visiem, lai holokausts ne mūsu zemē, ne pasaulē neatkārtotos

Arī šajā dienā mēs atgādinām visiem, ka mums katram savā vietā ir jādara viss, lai nekas tamlīdzīgs ne mūsu zemē, ne pasaulē neatkārtotos, par genocīdu pret ebrejiem ceturtdien piemiņas pasākumā par godu Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai klātesošajiem sacīja Valsts prezidents Andris Bērizņš.

Mēs atceramies 72 gadus vecos notikumus šajā vietā, kur iesākās genocīds pret ebreju tautu, vietā, kur tika izdarīts viens no pirmajiem lielajiem noziegumiem - tika nodedzināta Lielā Horālā sinagoga, minēja Bērziņš.

"Mēs atceramies visus tos vairāk nekā 92 000 Latvijas ebreju, kas bija ievērojama Latvijas daļa tajā laikā, kas līdz 1942.gada sākumam tika iznīcināta gandrīz pilnībā. Mēs atceramies tos, kas bija no dažādām Eiropas daļām šeit atvesti un iznīcināti," sacīja Valsts prezidents.

Bērziņš norādīja, ka šodien tiek pieminēti bojāgājušie un tie, kas, nežēlojot ne savu, ne savu ģimeņu dzīvību, centās glābt un izdarīt gandrīz neiespējamo. "Arī šajā dienā mēs atgādinām visiem, ka mums katram savā vietā ir jādara viss, lai nekas tamlīdzīgs ne mūsu zemē, ne pasaulē neatkārtotos," par genocīdu izteicās Valsts prezidents.

Savukārt Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) pašreizējā priekšsēdētāja Personīgais pārstāvis cīņā pret antisemītismu rabīns Endrū Beikers uzsvēra, ka holokausta notikumu aculiecinieku tagad ir maz, pienākums saglabāt piemiņu ir nodots viņu bērniem un mazbērniem. "Šie noziegumi, veselas tautas noslepkavošanas mēģinājums visā Eiropā, ko nosauca par holokaustu, bija rūpīgi izplānoti un izziņoti," sacīja Beikers.

"Vācijas sabiedrotajās vai tās okupētajās valstīs līdzās militārajām cīņām izvērsās arī karš pret ebrejiem," minēja Beikers. Starp vietējiem iedzīvotājiem bija tie, kas pretojās Hitlera varai, gan ebreju glābēji, bet lielākoties nacisti varēja paļauties uz vietējiem atbalstītajiem, un Latvija nebija izņēmums, pauda rabīns.

"Gandrīz visās tajās valstīs antisemītisms bija izplatīts. Protams, līdz šim nepieredzēta masu slepkavība nevarēja notikt bez nacistiem, bet tā nebūtu bijusi tik pilnīga bez antisemītisma," izteicās Beikers. Tomēr viņš sacīja, ka laikā "kopš tām tumšajām dienām" mēs esam pieredzējuši daudz labā, tajā skaitā saknes laida demokrātija.

"Lai gan daudz ir mainījies, antisemītisma nav izzudis. Neskatoties uz savu nelielo skaitu, ebreji vairākās Eiropas valstīs vēl joprojām ir pakļauti mutiskai un fiziskai aizskaršanai vai pat vardarbīgiem uzbrukumiem," minēja Beikers, atsaucoties arī uz labējo ekstrēmistu partijām, kas ir izteikti ksenofobiskas un atklāti antisemītiskas.

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (V) piemiņas pasākumā akcentēja, ka patlaban ir trīs galvenie uzdevumi, kas mums ir jāpilda, - pirmkārt, jāturpina atcerēties tos cilvēkus, kas tika nogalināti holokaustā un tika mums atņemti.

Otrais uzdevums ir saprast, kāpēc tā bija noticis, kāpēc pastāvēja tāda situācija vēsturē, kur pret cilvēkiem spēja tādā veidā vērsties, kā arī bija pietiekami daudz tādu, kas ebrejiem nespēja palīdzēt vai arī tikai noskatījās, izteicās ministrs. Kā trešo uzdevumu viņš minēja panākt to, ka gan politiskā sistēma, gan demokrātija Latvijā un visā reģionā būtu tāda, kurā nekad nekas tāds nebūtu pieļaujams.

Pabriks izteicās, ka šodien vienlaikus tiek pieminēti divi zaudējumi, - ebreju kopienas zaudēšana un zaudējums visai Latvijas nācijai, jo tie ebreju izcelsmes Latvijas pilsoņi, kurus nogalināja nacistiskais režīms, bija Latvijas nācijas sastāvdaļa.

"Man dažreiz nāk prātā doma par to, kāda būtu izskatījusies Latvija, ja šie indivīdi un šīs ģimenes dzīvotu un dotu devumu sev, Latvijas valstij ekonomiskajā, politiskajā un kultūras plāksnē," norādīja Pabriks, sakot, ka tas ir milzīgs zaudējums, no kura Latvija nav īsti atkopusies.

Tikmēr Izraēlas vēstniece Latvijā Hagita Ben-Jākova norādīja, ka gadsimtiem ilgi šeit dzīvoja plaukstoša ebreju kopiena, kas bija daļa no valsts ekonomiskās, politiskās un kultūras dzīves un sniedza lielu ieguldījumu dažādos tās sociālās dzīves aspektos. "Tas viss ir zudis tikai tāpēc, ka ebreji netika uzskatīti par līdzvērtīgiem pilsoņiem," sacīja vēstniece.

Ben-Jākova tāpat minēja, ka, viņasprāt, ir jāiegulda lielas pūles, izglītojot jauno paaudzi par holkaustu, un jādara viss, lai cilvēki apzinātos šo traģēdiju. "Šī ceremonija šodien un mūsu klātbūtne ir laba liecība tam, ka mēs atceramies. Mēs šeit stāvam, lai pārliecinātos, ka kas tāds vairs nekad nenotiks," rezumēja diplomāte.

Kā ziņots, ceturtdien plkst.12 Gogoļa ielā 25 notika piemiņas brīdis, kas veltīts Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienai.

Ceremonijas dalībniekus uzrunāja Valsts prezidents, Beikers, Pabriks, Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC), Izraēlas vēstniece Latvijā Hagita Ben-Jākova, ASV Valsts departamenta īpašais sūtnis holokausta jautājumos Duglass Deividsons (Douglas Davidson), Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes valdes loceklis Dmitrijs Krupņikovs un Rīgas sinagogas rabīns Mordehajs Glazmans. Ceremoniju vadīja Latvijas Universitātes profesors Ruvins Ferbers.

Pasākumā piedalījās arī citas Latvijas amatpersonas, kā arī ārvalstu diplomāti.

4.jūlijs tika noteikts par Ebreju tautas genocīda upuru piemiņas dienu, pieminot vairāk par 70 000 Latvijas ebreju, kas tika iznīcināti 1941.-1945.gadā nacistu okupētajā Latvijā. Centrālā piemiņas dienas ceremonija tradicionāli notiekot pie 1941.gada 4.jūlijā nacistu atbalstītāju nodedzinātās Lielās Horālas sinagogas drupām, kur 90.gadu sākumā bija izveidots memoriāls. 2007.gadā blakus tika atklāts piemineklis Žanim Lipkem un visiem Latvijas ebreju glābējiem holokausta laikā, godinot tos cilvēkus, kas, riskējot ar savu dzīvību, izglāba no nāves vairāk par 400 ebrejiem.

Piemiņas brīdi rīko Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome un Rīgas ebreju reliģiskā draudze.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Vai Latvijai nepieciešami ārzemju studenti?

Latvijas universitātes, tāpat kā augstākās izglītības iestādes visā pasaulē, aktīvi strādā, lai piesaistītu ārvalstu studentus. Kādi ir galvenie iemesli, kāpēc augstskolas ir ieinteresētas ārva...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē