gada 2.ceturkšņa. Taču strādājošo skaits vienalga bija nedaudz, par 4,1 tūkstoti mazāks nekā pirms diviem gadiem. Darba meklētāju skaits gada laikā samazinājies par 8,0 tūkstošiem. Bezdarbnieku skaits sarucis arī ceturkšņa laikā, bet lēnāk, nekā parasti tas notiek šajā sezonā. Acīmredzot iespaidu atstājis Krievijas zivju importa embargo, kas darba tirgū ir daudz jūtamāks nekā preču eksporta statistikā. Uzņēmumu ziņas liecina, ka krīze pamazām tiek pārvarēta, taču tas notiks lēni, un visi nozares uzņēmumi darbu neatsāks. Darba meklētāju īpatsvars noslīdējis līdz 9,7%, gada griezumā samazinoties par 0,9 procentpunktiem, tāpat kā 2.ceturksnī. Ja vien ekonomikai nebūs lielu ārēju satricinājumu, īpatsvars turpinās samazināties līdzīgā tempā, kura galvenā "bremze" ir iekšējās migrācijas ātruma limits. Straujais algu kāpums liecina, ka darba iespēju valstī kopumā netrūkst. Iekšējā migrācija var paātrināties, ekonomiski augošajās pilsētās atbrīvojoties lielākam mājokļu skaitam, atspoguļojot pirms nedaudz vairāk nekā 20 gadiem notikušo dzimstības kritumu. Drusku tālākā nākotnē palīdzēs arī lielāks mājokļu būvniecības apjoms. Strauji sarucis jauniešu bezdarba līmenis, kas tiek uzskatīts par īpaši svarīgu indikatoru. Darba meklētāju īpatsvars 15-24 gadu vecuma grupā gada laikā sarucis no 21,4% līdz 16,2%. Vēl pirms trim gadiem tas bija gandrīz divreiz augstāks. Ne tik strauji, bet ātrāk par vidējo rūk bezdarbnieku īpatsvars starp cilvēkiem, kuri ir visaktīvākajā vecuma grupā - 25 līdz 44 gadus vecajiem. Turpretim darba meklētāju īpatsvars gada laikā pieaudzis starp tiem, kuriem ir vairāk nekā 45 gadi. Iespējams, ka tas skaidrojams ar veiksmīgu attīstību nozarēs, kuras prasa labas valodu un informācijas tehnoloģiju zināšanas - biznesa, finanšu un IT pakalpojumi. Turpretim celtniecībā situācija šogad ir diezgan nelabvēlīga, bet apstrādes rūpniecībā - ļoti kontrastaina, lielākajām problēmām koncentrējoties nozarēs, kuras piedāvā lielu skaitu darbavietu cilvēkiem ar ierobežotāku izvēļu klāstu, kā pārtikas un vieglā rūpniecība. Spēcīgā darbinieku pieprasījumu atspulgs ir ekonomiski aktīvo cilvēku skaita augšana pirmo reizi kopš 2012.gada beigām, ar lielāko soli kopš 2008.gada 2.ceturkšņa. Atgādināsim, tas notiek laikā, kad kopējais iedzīvotāju skaits vēl samazinās. Ne tikai ekonomiski neaktīvo cilvēku skaits, bet arī īpatsvars ir mazākais pētījuma vēsturē. Darba tirgus procesi Latvijā tātad kopumā virzās pareizajā virzienā. Taču ļoti svarīgi ir panākt noturīgu nodarbināto skaita kāpumu, lai panāktu pēc iespējas lielāka ārzemēs dzīvojošo valstspiederīgo skaita atgriešanos. Ir mēreni pozitīvi signāli par eksporta un investīciju attīstību nākamgad un turpmākajos gados. Tas ir ļoti svarīgi ilglaicīgā izaugsmes potenciāla veidošanai. Taču nodarbinātībai īpaši svarīga ir privātā patēriņa dinamika. To savukārt spēcīgi ietekmē noskaņojums un kreditēšanas cikls. Nodarbināto skaita pieaugumu Latvijā no nulles punkta var palīdzēt kustināt nekustamo īpašumu tirgus bums, kas neiziet ārpus saprāta robežām. Potenciāls tam ir - mājsaimniecību parādsaistības ir ļoti mazas uz bagāto valstu fona, daudzi cilvēki jau tagad var atļauties labākus mājokļus, un viņu ienākumi nākotnē turpinās augt. Taču iepriekš precīzi paredzēt kreditēšanas un nekustamā īpašuma tirgus dinamiku nav iespējams.
Bezdarbs sarūk, bet darbs stāv uz vietas
Šobrīd darbaspēka apsekojuma dati rāda labvēlīgāku ainu nekā pārējā aktuālā informācija par darba tirgu. Pirms gada bija pilnīgi pretēji, tāpēc varbūt te vienkārši notikusi korekcija. Šodien publiskotie dati vēsta, ka 3.ceturksnī Latvijā strādāja par 16,3 tūkstošiem vairāk cilvēku nekā pirms gada. Tas ir straujākais kāpums kopš 2013.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.