Bijušais vēstnieks norādīja, ka vairākas ASV amatpersonas paudušas skarbu kritiku par atsevišķām alianses dalībvalstīm, kuras nespēj savai aizsardzībai nodrošināt nepieciešamos 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). To pieminējis arī ASV prezidenta amata gaidāmais kandidāts no Republikāņu partijas Donalds Tramps.
"Tas tiešām ir ļoti spēcīgs politiskais arguments, kas var sniegt iemeslu lēmumam nesniegt savu palīdzību, un atsevišķi cilvēki būs laimīgi," sacīja Volkers.
Viņš gan atzina, ka lielākā problēma ir tieši lielās alianses valstis, kurām ir arī visnotaļ lielas ekonomikas. Ja tās atvēlētu 2% no IKP, tas būtu ļoti liels ieguvums, taču tās to izvēlas nedarīt. Par to tiek runāts katrā NATO tikšanās reizē, valstis tiek aicinātas atvēlēt nepieciešamo finansējumu, taču ne visas alianses dalībvalstis tajā ieklausās.
Taujāts, vai NATO maz spēj tikt galā bez ASV tās priekšgalā, Volkers pauda noraidošu viedokli, skaidrojot, ka pretējā gadījumā tā vairs nebūs NATO.
"Mēs esam pieredzējuši mēģinājumus nodot NATO varas grožus Eiropai, taču tas nenotiek. Ja ASV atstās savas līdera pozīcijas, neviens to vairs nespēs vadīt," viņš uzsvēra.
Vaicāts, kas notiks ar aliansi, ja Tramps tiešām kļūs par ASV prezidentu, vēstnieks pauda viedokli, ka ne viss Trampa sacītais ir ļoti pārdomāts.
"Tramps ir mainījis visu kampaņu un pašlaik vienkārši spēlē uz emocijām. Viņš vienkārši saka visu, kas vien ienāk prātā, kas arī patiktu pašiem vēlētājiem. Es tiešām nezinu, kas notiks, ja viņš kļūs par prezidentu. Šaubos, ka to zina viņš pats, jo bieži pauž savstarpēji izslēdzošas lietas, argumentus," viņš piebilda.