Šodien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, izskatot grozījumus Patvēruma likumā, Bondars sacīja, ka Eiropā patlaban ir ļoti dažādi noskaņojumi gan par bēgļiem kā tādiem, gan par to, kā viņi apkalpojami un uzņemami, gan arī par to, kā noritēs integrācijas process.
"Latvija var izlikties, ka tai nav sakara ar procesiem Eiropā," uzsvēra Bondars. Tomēr viņš piekodināja, ka var iznākt līdzīga situācija, kas izveidojās 2008.gadā ekonomiskās krīzes laikā.
Parlamentārietis norādīja, ka bēgļu straume uz Eiropu turpina būt īpaši intensīva un, piemēram, Slovēnija pavisam nesen piedzīvojusi vairāku tūkstošu bēgļu pieplūdumu. "Latvijā tas var notikt jebkurā brīdī un dienā," brīdināja Bondars, piebilstot, ja netiks dots skaidrs mandāts, kādā veidā šie cilvēki tiek integrēti, Latvija riskē ar sabiedrības un politiskās vides šķelšanos. Viņaprāt, tas jau notiekot koalīcijas vidū, kur pastāv dažādi viedokļi par minētajiem jautājumiem.
Bondars ir iesniedzis likuma grozījumu priekšlikumu, kas paredz, ka patvēruma meklētāju, bēgļu un alternatīvā statusa ieguvušo personu integrācijas pamatnostādņu izstrādi turpmākajiem četriem gadiem nodrošina Ministru kabinets un šīs pamatnostādnes apstiprina Saeima. Pamatnostādnes noteiktu sistēmu patvēruma meklētāju uzņemšanai no citām valstīm un sistēmu bēgļu un alternatīvā statusa ieguvušo personu integrāciju Latvijā.
Jau ziņots, ka Latvija piekritusi uzņemt vairākus simtus bēgļu. Septembra beigās valdība uzklausīja rīcības plānu patvēruma meklētāju uzņemšanai Latvijā, tomēr vēl nevienojās nedz par finansējumu plāna izpildei, nedz par iestādi, kas atbildēs par bēgļu integrāciju.