"Es neuzskatu, ka ir slikti pelnīt naudu, izdodot laikrakstus, laist iekšā tur kādu ideoloģiju un propagandu. Bet patlaban ir iestājies preses brieduma laiks un mums ir ko analizēt. Ja produkts ir informācija, tad valsts nevar stāvēt malā, sakot, lai tirgus to regulē. Jāņem vērā, ka nekur taču nav pilnīgi neregulēts tirgus, pat nekustamo īpašumu jomā. Jāņem vērā, ka mediju regulācija ir īpaši jūtīga lieta. Man kā ierindas pilsonim gribētos just, lai lasītais vārds ir kā avots, no kura es veldzējos, kur atrodu to, kas man ir vajadzīgs, ko es gribu, kas ir derīgs... Ja valsts nepalīdz, tas avots var aizsērēt," intervijā atzinis J.Bordāns.
J.Bordāns vēloties "palīdzēt" Latvijas medijiem. Mehānismi, kā to izdarīt, esot dažādi. Valstij ir jāredz, ko atbalstīt konkrētajā brīdī.
"Ja žurnālists vēlas profesionāli pildīt savu darbu, jāsāk ar viņa izglītošanu. Bet kur Latvijā žurnālists šodien var iegūt labu izglītību? Sabiedrisko attiecību speciālists nav žurnālists. Žurnālistu izglītošanas pamatā ir humanitārie priekšmeti, arī ekonomika. Žurnālistikai jābūt cieši saistītai ar filoloģiju. Ar spēju komunicēt vien ir par maz. Valstij ir jānodrošina iespēja iegūt labu izglītību žurnālistikā. Manā izveidotajā darba grupā par to diskutēsim kopā ar praktizējošiem profesionāliem žurnālistiem, lai es kā valsts izpildvaras pārstāvis zinātu, kā palīdzēt," norādīja J.Bordāns.
Otra svarīgākā lieta esot mediju patiesie īpašnieki, uzskata tieslietu ministrs. "Lai neiznākot tā, ka visi mediji ir koncentrējušies atsevišķu īpašnieku rokās un patiesība tiek pausta no viena avota, tikai dažādās formās. Tiesa, es neesmu tik naivs, lai uzskatītu, ka darba grupai izdosies pilnīgi visu noregulēt. Svarīgi, lai zustu iespēja darboties duļķainos ūdeņos," atzina J.Bordāns.
Tāpat tieslietu ministrs uzskata, ka "interneta portālu redaktori vairāk rūpējas par savām tiesībām izvairīties no atbildības, nevis žurnālistu tiesībām."
J.Bordāns intervijā norādīja, ka "pasūtījums būtu pareizais veids, kā valstij iedarboties uz mediju vidi"': "Valsts noformulē, kas tai ir vajadzīgs, un pasūta informāciju tehnoloģiju nozarei. Kāpēc gan lai arī masu mediju nozarē tā nebūtu! Pasūtījums būtu pareizais veids, kā valstij iedarboties uz mediju vidi, lai to pilnveidotu sabiedrības interesēs. Tas liktu valdībai meklēt un formulēt savas vajadzības."