Tā kā naftas tomēr nav vai tā tiek rūpīgi slēpta, PARASTĀS ministrijas izlīdzas ar garlaicīgo argumentu, ka naudas nedabūšanas gadījumā viss sabruks un atnāks krievi. Tā dara parastās ministrijas, un nav brīnums, ka apdilušais šausmu stāstiņš dzirdīgas ausis nerod.
Neparastās ministrijās pielieto inovatīvus paņēmienus, it īpaši inovatīvā ministra Belēviča inovatīvajā Veselības ministrijā. Pirmā inovācija ir – būt pirmajiem, proti, noprasīt vislielāko piķi – 160 miljonus eiro, kas vairāk nekā divas reizes pārsniedz, piemēram, Aizsardzības ministrijas papildu dotācijas tāmi (69 miljoni). Vispirms izveseļosimies, tad aizsargāsimies, viss pareizi.
Otra inovācija… nu, vispār jau kāda tur inovācija – Veselības ministrija izdarījusi tikai to, kas sen lūgts, proti – gribat naudu, uzrādiet avotus. Un avoti ir uzrādīti – akcīzes nodokļa palielinājums. Blīvā slānī.
Trešā inovācija – kam tad palielinās vai piemēros akcīzi. Faktiski līdz konsultācijas beigām varētu tikai skaitīt produktus. Ņemsim dažus – sāls, cukurs, šokolāde, visādas gaļas ar sāli, popkorns, čipsi, dažādas limonādes, palmu eļļa, cūku tauki, bulciņas, kūciņas un tā tik vien (atceramies, ka alkoholam akcīze lec jau 1. augustā).
Tomēr šādi plānots sakasīt tikai 30 miljonus no vajadzīgajiem simt sešdesmit. Konsultants uzskata par pienākumu sniegt papildinājumus. Pirmkārt – jāakcizē zivis, it īpaši jūras zivis, jo tās jau pašas par sevi ir sāļas. Par šprotēm nerunāsim, tās jānoakcizē līdz kaviāra cenai. Otrkārt – sāls ir visās maizēs, kuras, starp citu, darina no kaitīgajiem miltiem. Tuvredzīgs bijis ieteikums akcīzi piemērot tikai čipsiem. Kas liedz ražotājam tos veidot rullīšu formā un saukt par krakšķiem? Jāizskauž cēlonis, jāpiemēro akcīze kartupeļiem, pie viena arī bietēm, kāpostiem un burkāniem, maz kas var gadīties. Savukārt cukurs lielākajā daļā augļu dabas dots, piedodiet. Tikai jāturpina dabas iesāktais ar dabisku akcīzes nodokli. Izmantojot šo metodi, izskaudīsim arī sīkās viltības, kad neapzinīgi pilsoņi mēdz pāriet uz lētākiem bezakcīzes produktiem. Šajā gadījumā kur pāriet nebūs, valsts maks pildīsies, spēj tik turēt maisus apakšā izdevumu galā. Ieteicams līdzīgi rīkoties arī, piemēram, Iekšlietu ministrijai, tikai akcīzes vietā salikt dažādus sodus. Savukārt Ārlietu ministrija varētu ieviest nodevu par katru izbraukšanu no valsts. Jo ilgāks brauciens, jo garāks rēķins.
Jādomā, ka liela daļa inovāciju beigu beigās tiks noraidīta. Skaudības dēļ. Tomēr labi redzams PAREIZAIS VIEDOKLIS. Mūsu konsekventajai nodokļu politikai raksturīga laba, noturīga tradīcija. Katru gadu (ja nav Saeimas vēlēšanu) vasaras vidū sākas ierastā cilvēku nerrošana, draudot ar viena vai otra nodokļa kāpumu. Un nekad nevar zināt – notiks vai ne. Īsta krievu vai grieķu rulete. Bet jūs tak negribēsit te ne Krieviju, ne Grieķiju? Nu, lūk! Tā ka atslābsim un baudīsim.
*ļoti neatkarīgs konsultants