Skolas.lv ir savdabīgs portāls jau ar to vien, ka no vairāk nekā 3000 Latvijas mācību iestādēm to izmanto aptuveni 20 (pēc paša portāla datiem), bet var atrast (vai neatrast) vēl daudz interesanta, no kā lielākā daļa sen jau redzama arī citos publiskos avotos.
Notikumi ļoti atgādina pasaku par rausīti - kā viņu izcepa un tad šis, demonstrējot apbrīnojamu izveicību, ilgu laiku prata izbēgt no visdažādākajiem vajātājiem. Ieskatoties presē un dokumentos, saceļas gaisā atlikušie mati, lasot brīnumainā rausīšportāla Skolas.lv piedzīvojumus.
Tātad portālu uzcep 2008. gadā, un tālāk viņš jau knaši sāk pats savu dzīvi, izvairīdamies no apēst gribētājiem, kā, piemēram:
«Portāla Skolas.lv sākšana 2008. gadā varētu būt kļūda» - šo 2011. gada augustā LETA teicis toreizējais ministrs Rolands Broks. Kāds atceras Broku? Tālumā redz paceļamies dažas rokas. Nu, lūk, bet portāls Skolas.lv tik ripo tālāk.
«Ministrija neturpinās portālu Skolas.lv, jo tas ir pārāk dārgs un problemātisks no izmantošanas viedokļa» - tā ministrs Roberts Ķīlis 2012. gada jūlijā. Kāds atceras Ķīli? Roku mežs. Labi gan, taču rausītis tāpat vien rullē. Blakus tam rullē naudas pieprasījumi, skaidrojumi, solījumi, testējumi un kas tik vēl ne…
Viens no viltīgākiem slazdiem 2012. gada novembrī - projekta Skolas.lv finansēšana no Eiropas naudām esot jāpārtrauc. Tad seko pavisam savāds teksts - "par projekta īstenošanu atbildīgās personas tomēr pieņēma lēmumu turpināt projektu un tā finansēšanu no ERAF (Eiropas reģionālās attīstības fonds). Šāda lēmuma pamatojums un faktiskie apstākļi, kādos tas pieņemts, nav dokumentēts un līdz ar to IZM šobrīd nav zināms"… kaut gan pārdomājot - kas tur savāds? Izskatās, ka tieši tāda taktika valsts un Eiropas naudas tērēšanā ir pilnīgi normāla.
Jo raugi! Divus mēnešus pēc noslēpumainā lēmuma tie paši naudas aizliedzēji konstatē, ka nu viss ir «čikiniekā», un rausītis palēkdamies ripo tik tālāk. Tāpat vēl pa brīdim ir nepilnības un tad ir novēršanas un tram-taram, līdz nu jau tuvu mūsdienām kārtējie auditori secina, ka "izstrādātās informācijas sistēmas ieviešana esošajā situācijā vairs praktiski nav realizējama". Vēl vairāk, draugi, - arī pati IZM "kopumā piekrīt auditoru teiktajam".
Viss. Nu rausītim no ķērāju nagiem neizsprukt… Kāds naivums! Jau nākamajā teikumā rakstīts, ka kļūdu labošanai un projekta turpināšanai… vajadzīgs finansējums.
Tā nu rausītis atkal iesteidzas Brīvības ielas 36-tajā namā pēc naudas. Un te nu - klakt! Slazdi ciet. Naudu nedos un meklēs šķērdētājus.
Bet pagaidiet! Arī ļaundaru meklēšanai vajadzēs līdzekļus - auditoru un konsultantu pieslēgšanai, advokātiem un kompensācijām jo, kā parasts, noķertie neizrādīsies īstie un būs jāatjauno darbā. Pirms tam būtu vajadzīgs vēl viens līdzekļu pieprasījums - izpētīt, kas lētāk - atrast grēkāžus vai turpināt bezjēdzīgo projektu.
Pat slavenajā pasakā ir dažādas versijas par to, kurš to rausīti beigās noķēra un aprija - pieminēta lapsa, cūka, vilks… iespējams, ir citas opcijas.
Kurš noķers mūsējo?