Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests jeb Kontroles dienests (KD) darbojas jau 18 gadus. Kāds ir jūsu galvenais uzdevums?
KD ir finanšu izlūkošanas dienests, kura uzdevums ir saņemt no likuma subjektiem, tajā skaitā bankām, informāciju par neparastiem un aizdomīgiem klientu veiktajiem darījumiem. Ja konstatējam noziedzīgu nodarījumu, attiecīgi nosūtām materiālus tiesībsargājošajām iestādēm, kuras tad arī izlemj tālāk par kriminālprocesa sākšanu. KD nav pilnvarots veikt ne operatīvo darbību, ne arī pirmstiesas izmeklēšanu.
Cik pēdējā gada laikā šādu ziņojumu bijis?
Pērn tādu bija nedaudz vairāk nekā 17 tūkstošu. Šogad ziņojumu skaits tuvojas 11 tūkstošiem. Būtiski saprast – vienā ziņojumā var būt informācija par vairākiem darījumiem. Pērn ziņojumi bija par vairāk nekā 11 tūkstošiem neparastu un 22 tūkstošiem aizdomīgu darījumu.
Cik materiālu KD nodevis tālāk kriminālprocesu ierosināšanai?
Pērn tiesībsargiem nodoti 340 materiāli. Gadījumos, kas saistīti ar nodokļu nenomaksu, esam konstatējuši, ka līdz noteiktam datumam konkrētajam subjektam bijis jādeklarē ar nodokļiem apliekamie darījumi Valsts ieņēmumu dienestā (VID), taču bijusi deklarēta tikai daļa vai tie vispār nav deklarēti, vai arī atsevišķos gadījumos darījumu veicēji nav reģistrējušies kā nodokļu maksātāji.
Šādus faktus konstatējat no banku sniegtās informācijas?
Arī no bankām. Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem KD ir pieeja visām datubāzēm, kuru turētāji ir valsts vai pašvaldības. Tas nozīmē, ka nepieciešamības gadījumā varam iegūt pietiekami pilnu informāciju par attiecīgo personu. KD drīkst sniegt informāciju par konkrētu personu policijai tikai tad, ja saskatām tās veiktajos darījumos noziedzīgu noziegumu. Būtiski – atbilstoši Krimināllikumam par ļaunprātīgu izvairīšanos no nodokļu nomaksas kriminālatbildība iestājas tikai tad, ja nodokļu parāds ir vismaz 50 minimālo mēnešalgu apmērā, kas šobrīd kopsummā būtu vismaz 18 500 eiro. Kopš šā gada 1. aprīļa bankām par aizdomīgiem darījumiem, kas saistīti ar iespējamu izvairīšanos no nodokļu nomaksas, paralēli jāziņo arī VID, kas lietvedību pret šādām personām var sākt par daudz mazākiem nodokļu parādiem. Savukārt KD prioritāte ir liela apmēra noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas shēmu un līdzekļu meklēšana un iesaldēšana, lai izmeklēšana tos varētu arestēt un tiesa konfiscēt par labu cietušajiem vai valsts budžetam.
Respektīvi, meklējat PVN shēmotājus...
Tajā skaitā. Mēs nosacīti pieņēmām, ka shēmu var uzskatīt par lielu, ja tajā iesaistītas vismaz 20 fiziskas vai juridiskas personas. Saņemto informāciju ievadām datubāzē, un speciāla programma to analizē un izveido shēmas ilustrāciju – norādot gan shēmā iesaistītās personas, gan naudas plūsmas ceļus. Bijušas arī ļoti lielas shēmas, piemēram, tālākai izmeklēšanai policijai nodoti divi materiāli, kur katrā shēmā ir 115 dalībnieku, bet vienā pat bija vairāk nekā 800 dalībnieku.
Par kuriem vairāk saņemat informāciju – rezidentus vai nerezidentus apkalpojošo banku klientiem?
Šajā gadījumā tam nav nozīmes, jo dators nešķiro cilvēkus ne pēc tautības, ne pavalstniecības, ne arī dzimuma. Dators analizē darījumus un to shēmas.
Pamanāms, ka uzmanība vairāk tiek pievērsta nerezidentiem un viņus apkalpojošajām bankām, lai gan patiesībā shēmās lielākoties esot iesaistīti tā saucamo labo banku klienti – rezidenti.
Dienestā darījumu operāciju analītiķim nav būtiski, no kāda likuma subjekta, tajā skaitā bankas, un par kādām personām saņemts ziņojums. Ja tā var teikt, tad viņam kā skulptoram jānoņem nost viss liekais – pētot neparastos un aizdomīgos darījumus, legālie jānošķir no noziedzīgajiem un galarezultātā jāuzzīmē kriminālās situācijas objektīvā aina, kas pamatojama ar datubāzēs par konkrēto fizisko vai juridisko personu esošo informāciju.
Vai ir pietiekama pieeja informācijas avotiem, lai noskaidrotu visus faktus par konkrētā ziņojumā iekļauto personu?
Ja ir tāda nepieciešamība, mēs varam pieprasīt papildu informāciju arī no citiem likuma subjektiem, tajā skaitā bankām un arī visām pieminētajām datubāzēm, kā arī no ārvalstu finanšu izlūkošanas dienestiem.
Kāda ir banku atsaucība uz jūsu pieprasījumiem?
Bez problēmām.
Bet, ja KD pieprasīs citai bankai informāciju par tās klientu, kuru šī banka nebūs uzskatījusi par aizdomīgu, vai tā nejautās KD iemeslus?
Šādu jautājumu banka nav tiesīga uzdot, jo finanšu izlūkošanas dienestiem nav jāatskaitās likuma subjektiem, kāpēc mums konkrēta informācija ir vajadzīga. Tas pats attiecas uz jebkuru citu subjektu, piemēram, pieprasot informāciju no datubāzes, mums nav jāsniedz vajadzības pamatojums ar kādu faktu izklāstu. Dienestu pārrauga Ģenerālprokuratūras īpaši pilnvaroti prokurori, kuriem jebkura banka vai datubāzes uzturētājs var lūgt pārbaudīt, kāpēc KD pieprasījis konkrētu informāciju. Protams, ir tiesības arī iesniegt sūdzību.
Piemēram, banka vai datubāzes uzturētājs var jums nedot šo informāciju un iesniegt sūdzību?
Nē, viņiem jāsniedz pieprasītā informācija, un tikai tad viņi var iesniegt sūdzību. 18 gadu laikā atsevišķu datubāžu uzturētāji pāris reižu lūguši īpaši pilnvarotam prokuroram pārbaudīt, vai KD pamatoti pieprasījis informāciju. Mūsu pamatojums ir vismaz viens likuma subjekta ziņojums par neparastu vai aizdomīgu darījumu, uz kura pamata esam sākuši pārbaudi, un skaidrojums, kāpēc meklējam konkrēto informāciju. Arī bankas vērsušās pie īpaši pilnvarotiem prokuroriem saistībā ar KD darbību.
Un konkrēti?
Runa ir par jautājumiem, kas saistīti ar naudas iesaldēšanu. Vēl ik gadu ir pāris desmiti sūdzību, ko iesniedz personas, pret kurām vērsti rīkojumi par viņu bankas kontu vai aktīvu iesaldēšanu.
Cik daudzos no visiem ziņojumiem par aizdomīgiem darījumiem KD secinājis, ka veiktas noziedzīgas darbības, tajā skaitā nodokļu noziegumi?
Pērn kopumā tālākai izmeklēšanai nosūtīti 340 materiāli, tajā skaitā 65 VID Finanšu policijas pārvaldei saistībā ar nodokļu noziegumiem. Savukārt 273 nosūtīti Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei, viens KNAB.
KNAB – tas nozīmē, ka šajā gadījumā runa varētu būt par korupciju?
Jā, KNAB kompetencē ir amatpersonu noziegumi. Materiālos pēdējos gados mēdz būt runa arī par nepatiesas informācijas sniegšanu amatpersonas deklarācijā.
197 gadījumos sākti kriminālprocesi, bet 53 lietas pievienotas esošiem kriminālprocesiem – šajos gadījumos par konkrētām personām bijušas aizdomas iepriekš?
Jā. Tā ir statistika par jau 2015. gada materiāliem, bet tā kā daudzus policija vēl turpina pārbaudīt arī šogad, tad šodien šie skaitļi ir vēl lielāki. No iepriekšējo gadu pieredzes – bijis gadījums, kad pret kādu personu jau sākts kriminālprocess par trim noziedzīgām epizodēm, bet, pamatojoties uz mūsu nosūtītajiem materiāliem, izmeklētājs lietai pievienojis vēl 42 epizodes. Nodokļu noziegumu gadījumā jāņem vērā fakts, ka izmeklēšanas darbības prasa daudz ilgāku laiku, jo jāveic nodokļu aprēķini, lai līdz centam aprēķinātu nesamaksāto nodokļu apmēru.
Visu interviju ar Viesturu Burkānu lasiet pirmdienas, 26. septembra laikrakstā Diena!