Viņš norādīja, ka pēdējos gados būvniecībā pastiprināta uzmanība tiek pievērsta ekspluatācijas izmaksām, samērojot celtniecības izmaksas ar to, cik eiro par kvadrātmetru vēlāk būs jāmaksā par būves un telpu ekspluatāciju.
Aktuāla esot kļuvusi arī energoefektivitātes problēma, lai gan būvnieki esot būtiska izaicinājuma priekšā - kā to nodrošināt par saprātīgu cenu. Energoefektīvas un zema enerģijas patēriņa mājas ir viens no labākajiem veidiem, kā mazināt siltumnīcefektu radošo gāzu emisiju. Turklāt Latvijas klimatiskajā joslā ir svarīgs ikviens paņēmiens, kas palīdz samazināt izmaksas par siltumenerģiju un elektrību.
Eksperts secina, ka normatīvajos aktos definētās minimālās energoefektivitātes prasības ir pietiekami adekvātas, taču nav īsti skaidrs, kas notiek tad, ja šīs prasības netiek ievērotas.
"Noteiktu energoefektivitātes līmeni var panākt ar prasmīgu projektēšanu, piemēram, maksimāli izmantojot saules enerģiju un tuvinoties pasīvās mājas principam, lai caur logiem ieplūst vairāk enerģijas, nekā tā tiek atdota. Nākamais solis ir inovatīvu tehnoloģiju izmantošana, taču tās sadārdzina izmaksas par apmēram 25-30%, un šie ieguldījumi atmaksājas ļoti lēni. Kaut arī apsaimniekošanas izmaksas pēc tam ir ļoti zemas, reti kurš pasūtītājs ir gatavs gaidīt investīciju atmaksāšanos ilgu laiku," atzina eksperts.
Savukārt pasūtītājam ir jāizšķiras, ko tas vēlas iegūt - energoefektīvu vai par zemu cenu uzceltu būvi. "Ja jau projektēšanas posmā tiek domāts par iespējamām ekspluatācijas izmaksām, tad jau laikus var rast piemērotākos risinājumus," skaidro Grinbergs.