"Tas ir nepieciešams, lai atjaunotu finanšu tirgu uzticību un to vēlmi finansēt eirozonu un citas ES valstis," uzskata Dombrovskis, kurš izpelnījies gan atzinību, gan kritiku par Latvijā īstenoto tautsaimniecības glābšanas programmu.
Pēc Dombrovska domām, tāpat kā savulaik Latvijai, arī eirozonai vienīgais glābiņš ir fiskālā disciplīna un ekonomikas glābšanai pieejami ievērojami finanšu līdzekļi.
"Pēc būtības bija pareizi, ka mums bija milzīga ekonomikas glābšanas programma. Tas pārliecināja tirgus, ka ar to ir pietiekami, lai Latvija izkļūtu no krīzes. Galu galā mēs izmantojām tikai 4,4 miljardus eiro (3,1 miljardu latu)," skaidro Latvijas valdības vadītājs. "Bija labi, ka programmā bija pieejami ievērojami finanšu līdzekļi, un tas ir tieši tas, kas vajadzīgs cīņā ar eirozonas krīzi."
"Kad būs pārliecināti tirgi, iespējams, visa nauda nemaz nebūs nepieciešama, taču, ja tirgi nav pārliecināti, ka ar to ir pietiekami, lai atrisinātu eirozonas problēmas, krīze turpināsies," piebilda Dombrovskis.
Kā ziņots, starptautiskā reitingu aģentūra Standard and Poor's piektdien paziņoja, ka pieņemts lēmums samazināt deviņu eirozonas valstu kredītreitingus - par vienu pakāpi līdz "AA+" pazemināts ES ekonomikas giganta Francijas augstākais kredītreitings "AAA", Itālijas reitings samazināts par divām iedaļām līdz "BBB+", Spānijai par divām iedaļām līdz "A", vēl par divām iedaļām samazināti reitingi Kiprai, Itālijai, Portugālei.
Pa vienai iedaļai samazināts reitings Austrijai, Maltai, Slovākijai un Slovēnijai, savukārt pārējās eirozonas valstis - Igaunija, Beļģija, Somija, Vācija, Īrija, Luksemburga un Nīderlande - savus reitingus saglabājušas.
Kopumā septiņām eirozonas valstīm reitings saglabāts, deviņām - pazemināts.
Kā paziņoja Standard and Poor's, lēmums pazemināt Francijas reitingu "atspoguļo mūsu viedokli par arvien dziļākām politiskajām, finansiālajām un monetārajām problēmām eirozonas iekšienē".