Dombrovskis: Sarunas ar Grieķiju ir ievilkušās

Kā skaidroja Dombrovskis, ja sākumā bija panākta vienošanās, ka tehniskās sarunas ir jāpabeidz līdz aprīļa beigām, tad tagad jau ir maija otrā puse, bet sarunas vēl nav pabeigtas."Līdz ar to mēs zinām, ka šajās sarunās Vācijas un Francijas līderi norādījuši uz nepieciešamību Grieķijai paātrināt progresu tehniskajās sarunās, sagatavojot šo reformu programmu, lai nodrošinātu starptautiskās aizdevumu programmas nosacījumu izpildi," pauda Dombrovskis, vēršot uzmanību, ka arī tehniskajā līmenī, tā saucamajā Briseles grupā, šis darbs notiek ļoti intensīvi un ir izpratne, ka sarunas tiešām ir jāpaātrina, ne tikai tādēļ, ka tuvojas jūnija beigas, kas ir esošās programmas termiņa beigas, bet arī tā iemesla dēļ, ka "finanšu situācija Grieķijā ir ļoti sarežģīta".Dombrovskis arī uzsvēra, ka pašlaik nepieciešams nodrošināt programmas sekmīgu pabeigšanu, ja Grieķija tiešām vēlas šos līdzekļus piesaistīt."No Eiropas Savienības un starptautisko aizdevēju puses ir svarīgi, lai tiktu pildīti programmas nosacījumi, lai būtu skaidra izejas stratēģija - kā Grieķija nodrošinās finansiālo stabilitāti un atgriezīsies pie ekonomiskās izaugsmes," pauda EK viceprezidents.LETA jau vēstīja, ka Grieķijas premjerministram Cipram ceturtdien Rīgā bijušas "draudzīgas un konstruktīvas" sarunas par parādiem ar Francijas un Vācijas līderiem, taču tajās nav bijušas nekādas progresa pazīmes.Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands un Grieķijas premjerministrs "koncentrējās uz vēlmi panākt vienošanos par pašreizējo programmu", lai Grieķijai finansiāli palīdzētu, pavētīja Francijas līdera palīgs.Pēc gandrīz divu stundu ilgajām sarunām visi trīs vienojās, ka "Grieķijas varasiestādēm jāturpina darbs ar trijām institūcijām," sacīja palīgs, domājot trīs Atēnu kreditorus jeb tā dēvēto "troiku" - Eiropas Savienību (ES), Eiropas Centrālo banku (ECB) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF).Grieķijai 5.jūnijā jāveic kārtējais parāda maksājums SVF. Pagājušas tikai nepilnas desmit dienas kopš Atēnas veica 750 miljonu eiro lielu parādu maksājumu no saviem ārkārtas līdzekļiem, un nākamā maksājuma veikšanai laikā tai līdzekļu varētu pietrūkt.Lai izmaksātu nākamo palīdzības maksājumu, ES un SVF pieprasa Grieķijai veikt stingras darba tirgus un pensiju reformas, taču tās ir pretrunā ar priekšvēlēšanu solījumiem, kas Cipram ļāva gūt uzvaru.