Droši var apgalvot, ka jūs esat pionieri

Patlaban tas notiek, bet joprojām ir ļoti daudz atšķirību vadību struktūrās, tehnoloģiju un biznesa standartos. Tie nesakrīt, un joprojām pastāv liela nesavienojamība starp ES dalībvalstīm.Kas tad ir pirmais solis, lai risinātu šo problēmu?Pirmais solis patiesībā jau ir sperts. ES līmenī ir izstrādāts gana skaidrs plāns, lai visi saprastu, ka ir vajadzīgs vienots digitālais tirgus. Tas nozīmē, ka visam biznesam - vai tas būtu mazs uzņēmums, vai liela kompānija - kopējais tirgus nozīmētu to pašu, ko kopēja Eiropa. Tas sniegtu lielas iespējas attīstīties Eiropas biznesam. Tajā pašā laikā mēs virzāmies arī uz open data jeb atvērto datu pielietojumu. Šeit vienmēr ir nepieciešama pionieru pieredze. Esot Baltijā un ņemot vērā arī Somijā paveikto, jāsaka, mēs esam radījuši apstākļus, kas paredz ērtu un brīvu pieeju datiem. Ikviens iedzīvotājs mobilajos telefonos, piemēram, var noskaidrot sabiedriskā transporta kustību sarakstus. Valstis ar mazāku iedzīvotāju skaitu šajā ziņā ir krietni ātrākas. Latvija un Igaunija šajā jomā ir straujākas pat par Somiju, līdz ar to droši varu apgalvot, ka jūs esat pionieri. Būtībā tas ir jauno uzņēmēju lauciņš - radīt visas šīs jaunās aplikācijas, rast inovatīvus risinājums, kas ir digitalizācijas atslēga. Tā nav tikai tradicionālo sistēmu pielāgošana, ir jāpārveido un jāatjauno dažādi pakalpojumi, lai uzlabotu procesus un dotu iespēju kāpt pāri vecajai domāšanai.Daudz aptauju atklāj, ka sabiedrības uzticēšanās ES ir visai zema. Pie mums izteikti tas ir Latvijas trūcīgākajos reģionos, piemēram, Latgalē. Vai ir plāns, kā vairot šo ticību?Viena no Reģionu komitejas prioritātēm ir likt lielāku uzsvaru uz eksperimentālajiem izmēģinājumprojektiem, īpaši projektu pamatlīmeņos. Tas atbilst arī Junkera plāna nostādnēm, uz ko ir arī vērsta viņa investīciju pakete. Tādā veidā mēs varētu iedrošināt mazos uzņēmumus, parādot, ka esam spējīgi mainīt veidu, kā tiek izmantoti strukturālie fondi, ka katrai dalībvalstij, katram reģionam ir sava administrācija, kas pieņem lēmumus. Tieši tas mudinātu inovāciju attīstību, dažādas eksperimentālas aktivitātes. Un tieši tas būtu veids, kā vispareizāk iesaistīt attālinātos un mazāk attīstītos reģionus.Bet kā tad tas palīdzēs sabiedrībai ticēt ES?Redziet, ES fondi jau ir nodokļu maksātāju nauda. Tas palīdzēs tad, kad cilvēki redzēs, ka viņu maksātie nodokļi cirkulē ne tikai kaut kur Briselē, bet viņu pašu ciemā. Ar eksperimentiem es biju domājis, piemēram, digitalizētāka satura piedāvāšanu lauku skolām, tādā veidā palīdzot skolotājiem.Digitalizācija arī palīdzētu mazajām skolām savā starpā sazināties un pat savienoties, lai skolēni justu, ka ir daļa no kaut kā globālāka. Mums šī investīciju nauda vairāk būtu jāiegulda attīstībā, kas palīdzētu kvalitatīvā veidā atjaunoties izglītības sistēmām. Ir jāsaprot, ka nauda vajadzīga ne tikai jaunu ēku celtniecībai, bet gan sistēmas pārveidei. Pārāk ilgi mēs rādām ar pirkstu un lepojamies - jā, šī ēka tika celta par fondu līdzekļiem. Protams, tas ir labi, un šādas tradicionālās investīcijas joprojām ir vajadzīgas, bet tas nav vienīgais, kas vajadzīgs, mēs nedrīkstam pie tā apstāties.Kā jau pieminēju iepriekš, Latgale ir visai sāpīgs temats mūsu valstij. 11 gados to ir pametusi ceturtā daļa iedzīvotāju. Īpaši aktīvi tas notika finanšu krīzes laikā. Tas bija arī laiks, kad bankrotēja daudzi uzņēmumi, cilvēki palika bez darba, skolas tika slēgtas. Vai Eiropā ir daudz tādu reģionu ar līdzīgiem stāstiem?Latgale, protams, nav vienīgais tāds reģions, tādu ir daudz.Arī tādu, kurus pametusi ceturtdaļa iedzīvotāju?Tas, protams, ir iespaidīgs daudzums. Bet, saprotiet, daudzās ES valstīs mēs varam atrast vietas, kas piedzīvojušas līdzīgu fenomenu. Iespējams, skaitlis citur nav tik liels, bet tādas tendences tomēr ir. Tāpēc jaunie fondi būs speciāli mērķēti tam, lai palīdzētu rasties mazajiem uzņēmumiem. Šajā sakarā atkal jāatkārto vārds "digitalizācija", kas būtu pēc iespējas pilnvērtīgāk jāintegrē. Viens no jauno fondu mērķiem ir kvalitatīvu mazo uzņēmumu izveide, ko var integrēt kaut kā lielāka attīstībā. Šeit var pieminēt arī Somiju un Spāniju, kas īpaši aktīvi attīsta tūrismu. Mēs daudz runājam arī par to, ka katram reģionam nepieciešama viedo specializāciju stratēģija. Ir jāsaprot, kas vietējiem iedzīvotājiem liekas visnozīmīgākais, kas šim konkrētajam reģionam varētu sniegt vislielāko attīstību, un jākoncentrē fondi tam. Ticiet man, tas mainīs dzīves apstākļus, jo cilvēki jutīsies motivēti. Tāpēc vēlreiz - valdībai ir jāveido specializētākas reģionu programmas. Daudzviet jau sāk darboties programmas, kurās pašvaldības iesaistās jauniešu bezdarba mazināšanā.Runājot par jauniešiem, Latvija jau daudzus gadus meklē risinājumu, lai apturētu jaunos profesionāļus no izbraukšanas. Piemēram, daudzi jaunie ārsti mācās par valsts naudu, bet tad aizbrauc strādāt uz ārzemēm, kur saņem daudzkārt lielāku algu. Vai Latvija šajā ziņā ir unikāla? Un kādi būtu labākie mehānismi, lai to risinātu?Tas ir labi, ka jaunie profesionāļi dodas strādāt uz ārzemēm. Bet labi tas ir ar nosacījumu, ja viņi tur nepaliek uz dzīvi. Viņiem būtu jāatgriežas, jo pretējā gadījumā valsts, protams, paliek zaudētāja lomā. Manā skatījumā valstij ir jārada kaut kas tāds, kas speciālistus spētu piesaistīt arī pēc studiju beigšanas.Piemēram, alga.(Smejas) Alga, jā. Alga, protams, ir svarīga. Bet, kā mēs redzam daudzos gadījumos, tad vēl svarīgāk speciālistam ir redzēt, ka nākotnē viņš varēs šeit attīstīties, ka šī ir laba vieta, kur veidot plānus sava uzņēmuma izveidei, ka tieši šeit ir interesanti. Un šim nolūkam arī Latvijai ir pieejami ES fondu līdzekļi, piemēram, startup ciemata izveidei. Vispār jums vairāk būtu jāizmanto Baltijas reģionam paredzētā fondu nauda, turklāt ar to varētu izveidot lielisku ekosistēmu, kurā varētu būt iesaistītas arī Lietuva un Igaunija.Arvien biežāk virs Baltijas jūras mēs fiksējam Krievijas militārās lidmašīnas. Kaut gan starptautiskās tiesības teorētiski nav pārkāptas, pirmkārt, tas raisa bažas par drošību, otrkārt, tas ir bīstami arī pasažieru lidmašīnām, jo var notikt negadījums. Vai ES līmenī ir idejas, kā pārtraukt šos manevrus?Te vairs nav runa tikai par Baltijas jūras reģionu - par šīm aktivitātēm izsaka bažas visas Rietumeiropas valstis. Saprotams, ka sabiedrība, redzot šīs lidmašīnas, sāk satraukties. Tomēr par negadījumiem tik ļoti nevajadzētu uztraukties, jo jaunākās tehnoloģijas jau nosaka, kur noris visas avioaktivitātes. Proti, pasažieru lidmašīnas pilots redz, kur konkrētajā brīdī lido citi lidaparāti. Tas tiek monitorēts.Bet kādai jūsu skatījumā būtu jābūt reakcijai uz šiem manevriem?ES būtu jāvienojas kopīgos centienos, lai vērstos pret tieši tādām Krievijas aktivitātēm kā šī. Būtībā mēs savu atbildi jau parādām ar ekonomisko sankciju piemērošanu pret Krieviju saistībā ar karadarbību Ukrainā. Tomēr, ja jautā tieši par šiem manevriem, sabiedrībai būtu jāvēršas pie valdības, lai tā informē par savām raizēm Eiropas Komisiju. Latvijai patlaban ir liela ietekme, īpaši ņemot vērā to, ka esat prezidējošā valsts. ES patlaban var operēt ar vēl spēcīgākām finansiālajām sankcijām.Tad šeit vietā laikam jautājums, cik tālu ES ir ar savas armijas izveidi?Iniciatīvu es vērtēju kā ļoti labu. Pat valstis, kas nav NATO, piemēram Somija, ideju par ES armijas izveidi uztver pozitīvi. Mums ir jābūt labāk sagatavotiem. Un paskatāmies vēl tālāk - mums jau laikus jāparāda, ka esam stipri un varam aizsargāt to, kas mums ir svarīgs un dārgs. Turklāt armijas izveides jautājums nebūt nav saistīts tikai ar Krieviju, tikpat labi mēs varam runāt arī par islāma valstīm. Manā skatījumā globālai attīstībai tieši šīs valstis var izvērsties par ārkārtīgi lielu problēmu.sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā