Nākotnes Eiropa būs tik veiksmīga un dzīvotspējīga, cik veiksmīgas un dzīvotspējīgas būs mūsu idejas. Mums visiem jāspēj labāk paveikt to, ko jau dara mākslinieki, - izdarīt vairāk ar mazāk līdzekļiem un atrast pavisam jaunas perspektīvas un kombinācijas. Māksla ir vairāk nekā tikai skaists rotājums. Tas ir domāšanas veids un inovatīvs darbs realitātē, kas var iedvesmot mūs uz labiem darbiem. Turklāt šī ir ekonomikas un politikas krīze, bet tā noteikti nav kultūras krīze.
Eiropas pilsētas šobrīd ir starp radošākajām un dzīvīgākajām pilsētām pasaulē. Tādas pilsētas kā Londona, Milāna, Parīze, Amsterdama, Berlīne un Kopenhāgena ir ne tikai nozīmīgas metropoles, bet arī svarīgi radošuma centri, kuros simtiem tūkstošu cilvēku ir nodarbināti radošajās nozarēs, kā, piemēram, filmu, mūzikas un mākslas nozarēs, kā arī videospēļu, dizaina un modes industrijā. Ietverot kultūras jomu pilsētu plānošanā, sociālajā politikā un uzņēmējdarbības attīstībā daudz plašākā līmenī, mēs varam radīt daudz vairāk ekonomiski ilgtspējīgu, pievilcīgu un dzīvei patīkamu pilsētu.
Piemēram, aptauja, ko nesen veica Dānijas ideju laboratorija FORA, liecina, ka Kopenhāgenā radošā nozare ir pilsētas vissvarīgākā nozare, jo tajā ir nodarbināti 70 000 cilvēku, kas strādā tieši šajā nozarē vai ir nodarbināti tādās jomās kā modes preču mazumtirdzniecība, kas gūst labumu no inovācijām radošajās nozarēs. 2008. gadā 21% no Dānijas jaunajiem uzņēmumiem kā savu pamatdarbību noteica radošās vērtības radīšanu. Eiropas Savienībā radošā nozare veido vismaz 3,3% no ekonomikas vai atkarībā no novērtēšanas metodēm - līdz par 4,5%. Arī nodarbinātība šajā nozarē pieaug straujāk nekā citās nozarēs: par 3,5% gadā salīdzinājumā ar 1% gadā nodarbinātībā kopumā.
Eiropas Komisijas ierosinātās jaunās atbalsta programmas (Radošā Eiropa) mērķis ir atbalstīt māksliniekus un radošās nozares speciālistus visā Eiropā. Mēs aicinām visus politiķus veicināt iniciatīvas, ar kurām mākslu, radošumu un kultūras jomas darbības var padarīt redzamākas un par daļu no sabiedrības kopumā. Šajā saistībā ir jāīsteno divi uzdevumi. No vienas puses, ir jāiedrošina sabiedrība mācīties no māksliniekiem un inovāciju radītājiem, no otras puses, mums ir jārada iespējas māksliniekiem vieglāk izmantot uzņēmējdarbības pieredzi, lai izplatītu savus darbus un idejas.
Mums jārada reāla un paliekoša saikne starp mākslinieku kopienu, radošajām nozarēm un tādām nozarēm kā izglītība, uzņēmējdarbība, ražošana un izpēte, kā arī ārpolitika un attīstība. Vienkārši stimulējot jaunas attiecības, var gūt daudz pozitīvu lietu, un uz šādas stratēģijas pamata var ievērojami palielināt izaugsmi, neizdarot lielus finansiālus ieguldījumus.
Māksliniekiem un inovāciju radītājiem savukārt ir jāizmanto savs potenciāls un jāatgūst ietekme. Viņiem atkal ir jānonāk uzmanības centrā un jākļūst par galvenajiem dalībniekiem sabiedrības stāstā pašai par sevi. Mums, politiķiem, ir jāprot labāk ieklausīties māksliniekos un jāsaprot viņu valoda, bet māksliniekiem ir jāspēj daudz labāk uzrunāt pārējo sabiedrību.
Mums nav jācenšas panākt, ka mākslinieki izaugsmes labā ziedo savu profesionālo godīgumu. Bet mums jānodrošina, ka viņi turpina darīt tieši to pašu, ko līdz šim, - viņi kā mākslinieki ir spējīgi ielūkoties pasaules haosā, izteikt savu redzējumu un radīt cerību.
Kaut arī šī krīze ir jāpieņem tāda, kāda tā ir, tomēr mums jāraugās uz to plašāk: tā ir lieliska iespēja radīt saskaņu Eiropas sabiedrībā un no jauna atrast sevi labākā veidolā. Esam jau redzējuši, cik nozīmīga loma bija jaunajiem māksliniekiem 2011. gada Arābu pavasarī. Nākamajai Eiropas mākslinieku paaudzei ir gan liela atbildība, gan lielas iespējas - viņiem tās ir jāizmanto un jābūt drosmīgiem! Kā teikusi Hilarija Klintone: «Krīzi nevajag izmantot nelietderīgi pat tad, ja tā nav laba krīze.»