Latvijas ekonomikai pieticīgā izaugsme veidojusies ļoti nevienmērīgi un nepārliecinoši. Šajā laika posmā apstrādes rūpniecība palielinājās par 0,5%. Lēns kāpums bija vērojams arī mazumtirdzniecībā (+1%). Labāk veicās vairumtirdzniecībā, kas šajā laika periodā pieauga par 6%. Par spīti sarežģījumiem, pirmajā ceturksnī transporta nozare palielinājās par 2%, tajā skaitā pasažieru pārvadājumi par 6%, kravu apgrozība par 1%. Ņemot vērā labvēlīgos nosacījumus, izklaides un atpūtas pakalpojumu apjoms palielinājās par 6%. Tikmēr krass kritums bija vērojams būvniecībā, kuras produkcijas apjoms samazinājās par 19%.
Nedaudz no cita skatu punkta vērtējot, apliecinājās jau labu laiku vērojamā privātā patēriņa pieaugums, kas šajā laika posmā pieauga par 4%. Valdības patēriņš palielinājies par 2%. Nepatīkams signāls ekonomikai un tās perspektīvām ir bruto pamatkapitāla veidošanas jeb investīciju sarukums par 16%. Kā bija gaidāms, eksports samazinājās par 3%. Turpretim importa apjomi palielinājās par 5%.
Šis gads, līdzīgi kā pērnais, ir iesācies ar zemu ekonomiskās aktivitātes līmeni. Neskatoties uz to, ka statistika ļauj atlikt runas par tehniskās recesijas iestāšanos un to, ka turpmākajos ceturkšņos izaugsmes temps nedaudz atgūsies, izaugsmes perspektīvas joprojām ir piezemētas. Globālās ekonomikas vēsmas būs ne pārāk labvēlīgas Latvijas ekonomikas izaugsmes paātrināšanai, kas ļautu sabiedrībai kļūt optimistiskākai. Lēnīgais mazumtirdzniecības kāpums norāda uz to, ka tēriņu kāpuma atgūšanās būs ļoti ierobežota un iedzīvotāji par spīti zemajam ienesīgumam, drīzāk izvēlēsies brīvos līdzekļus turpināt uzkrāt. Aktivitāti var kāpināt elastīgāka tirgotāju cenu politika, kā arī rūpīga sekošana pieprasījumam. Iedzīvotāji pamazām kļūst turīgāki, un līdz ar to izvēlīgāki. Negatīvas tendences tuvākajā laikā turpinās valdīt būvniecības un tranzīta sektoros. Vērojamo demogrāfisko tendenču ietekmē konjunktūras izmaiņas sagaidāmas daudzās nozarēs, piemēram, izglītībā. Kritiska nozīme joprojām ir uzņēmēju pārliecībai veikt investīcijas uzņēmējdarbības attīstībā. Tuvākajā laikā to lielā mērā noteiks ES fondu plūsma, jo īpaši būvniecībā. Eksportā situācija turpinās saglabāt augstu nenoteiktību. Visticamāk šogad eksporta apjomi būs zemāki nekā pērn, kaut arī ir vērojami atzinības vērti sniegumi eksporta diversifikācijā un jaunu tirgu apgūšanā. Par spīti salīdzinoši labajām izaugsmes iespējām, ārējās vides nenoteiktība liek saglabāt piesardzību. Pirmā ceturkšņa dati ļauj uzturēt šā gada IKP prognozi 2,7% apmērā.