Gašpuitis: Mērena, bet caurmērā sabalansēta izaugsme

Sagaidāms, ka eirozonas atgūšanās spēs rūpniecību noturēt izaugsmes fāzē, kas ļauj arī pozitīvi vērtēt kopējās ekonomikas perspektīvas. ES fondu plūsma atspoguļojas būvniecības sektorā, kuras apjoms gada laikā ir par 3,4% zemāks. Visticamāk, ka šo gadu būvniecība noslēgs ar nelielu mīnusu, kaut privātajā sektorā aktivitāte būs augsta, jo iedzīvotāji turpina uzlabot un labiekārtot mājokļus. Tikmēr pozitīvas vēsmas valda mazumtirdzniecībā, kas gada laikā ir palielinājusies par 5%, auto degvielas mazumtirdzniecības apjomi ir cēlušies par 11%. Izmaiņas Maksātnespējas likumā, kā arī valsts atbalsta programma, gan salīdzinoši pozitīvā ekonomiskā vide ir ļāvusi aktivizēties nekustamā īpašuma tirgum, kaut atsevišķos segmentos, jo īpaši tie, kas fokusējās uz nerezidentiem, aktivitāte ir strauji izsīkusi. Kāpums bija vērojams izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī izklaides un atpūtas pakalpojumos. Sarežģīta situācija valda transporta un uzglabāšanas nozarē, kur pastāv pietiekami augsts risks, lai apjomi tuvākajos gados mazinātos. Tam pamatā ir saspīlētās politiskās attiecības un energoresursu cenu svārstības, kas var koriģēt pieprasījumu pēc Krievijas resursiem, kas atsauktos arī to plūsmu izmaiņās. Privātais patēriņš 2.ceturksnī ir audzis par 2,4% un pieaugums turpināsies arī nākamajos ceturkšņos, jo apstākļi tam būs labvēlīgi. 2.ceturksnī par 2,8% palielinājās arī investīciju aktivitāte, kas, ņemot vērā visai augsto piesardzību investīciju plānos, tuvākajā laikā solās saglabāties anēmiska. Neskatoties uz sarežģījumiem Krievijas tirgū, pieaugoši bija preču un pakalpojumu eksports (+2%). Straujāks kāpums eksportā nav sagaidāms. Turpināsies darbs pie eksporta diversifikācijas un ģeogrāfijas paplašināšanas. Labā graudaugu raža nodrošinās labus trešā ceturkšņa preču eksporta rādītājus.Lai arī IKP izaugsme 2.ceturksnī ir nedaudz paātrinājusies, tās temps tuvākajos divos gados saglabāsies mērens. Tas neatbildīs iedzīvotāju gaidām pēc straujāka dzīves līmeņa kāpuma, gan politiķu vēlmei krasi audzēt budžeta tēriņus. Tuvāko gadu laikā jārēķinās ar sarežģītu ārējo vidi, tas ir eirozonas izaugsmes ierobežojumiem, snauduļojošo parādu krīzi, tai skaitā Grieķijas faktoru, kā arī Austrumu kaimiņa ilgtermiņa ekonomikas problēmām. Tāpat sajutīsim korekcijas Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempos. Šā gada izaugsmes prognoze ir 2,4%. Kaut arī ir potenciāls straujākai izaugsmei nākamgad, augstākminētie riski liek pieturēt piesardzīgu vērtējumu, kā dēļ IKP pieauguma prognoze 2016.gadam ir 2,7%.