IZM: Sistēma "nauda seko skolēnam" nav sasniegusi sākotnējos mērķus

arī privatizētie dzīvokļi lauku novados kļūs dārgi, nu drugiem iedos pašvaldības dzīvokli, bet godīgajiem gudrajiem vāks, baro visu pūli

seko tautai...............vaina ir citur, vietējos deputātos, parāk jau savtīgi apkures rēķinos, atkritumu apsaimniekošanā, tagad cels īpašuma nodokli...nebūs iedzīvotāju

maza skola ir mājapmācība un tās ir citas izmaksas VECĀKIEM!!!!!!!!!!!!!!!!!!! NE JAU VALSTIJ. VALSTS PIEDĀVĀ TO, KO NODOKĻU MAKSĀTĀJI SPĒJ SAMKSĀT!!!!!!!!!!!!!!! MAZA SLIMNĪCA IR PAŠVALDĪBAS PRIVĀTUZŅĒMUMS, MAKSAS IESTĀDE. vLATS DOD SAVU DAĻU PĒC KOPĒJAS SAMAKSAS LIKUMA UN PĀRĒJO, JA GRIB NERENTABLU IESTĀDI, NOSEDZ PAŠVALDĪBAS BAGĀTIE UZŅĒMĒJI VAI PACIENTI PAŠI.................. Attīstiet savus novadus, būs cilvēki, būs skolas slinmnīcas, nepazudiniet VISU VALSTI SAVA STULBUMA DĒĻ!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Nevis finansēšanas modelis "nauda seko skolēnam" ir izgāzies, bet administratīvi teritoriālā reforma. Tās rezultātā mazajā Latvijā izveidojās 109 pašvaldības, kur katrs vietējais ķeizariņš saimņieko tikai savas teritorijas robežās, skolu tīkla loģiska sakārtošana nenotiek. Ja blakus novadā ir pēc 3 km laba skola, tad savā mazu skoliņu neviens neslēpos, jo kurš tad nākamajās vēlēšanās balsos par to, kurš likvidēja iestādi, kas nodrošina valsts apmaksāts darba vietas. Par bērniem neviens nedomā. 10 gadu laikā skolēnu skaits samazinājies par 150000, taču pedagogu skaits tikai par 5000. Šajā valstī finansējums pedagogiem tiek piešķirts ļoti dāsni, tikai tas tiek sadalīts uz pārāk daudz galviņām. Un šeit jau nu nekāds finansēšanas modelis nevar glābt, kamēr domās izm un dzīvosim katrs savā mazajā pasaulītē.

Jauki. Integrācijas politika izgāzusies,"nauda seko skolēnam"-izgāzusies,uzturēšanās atļaujas pret investīcijām-izgāzusies!Bet klerkiem valsts pārvaldē un citiem šo programmu bīdītājiem vajag lielākas algas.

Kur tad īsti tā sistēma tika realizēta?

Latvijas izglītības sistēmā joprojām turpinās Mērnieku laiki - izglītības sistēmas reformēšana. To veic jau sešpadsmitais izglītības ministrs pēc neatkarības atjaunošanas. Par izglītības sistēmu atbildīgas ir bijušas visas sava laika vadošās politiskās partijas: Latvijas ceļš - Andris Piebalgs, Jānis Vaivads, Jānis Gaigals; TB/LNNK - Māris Grinblats; Saimnieks - Juris Celmiņš; Tutas partija - Silva Golde, Māris Vītols, Kārlis Greiškalns; Latvijas Pirmā partija – Juris Radzevičs; Jaunais laiks - Kārlis Šadurskis, Inta Druviete; Zaļo zemnieku savienība - Baiba Rivža, Tatjana Koķe, Rolands Broks, Reformu partija Roberts Ķīlis, Vjačeslavs Dombrovskis. Kuriem no viņiem bija pieredze izglītības jomā? Varbūt M.Vītolam ar LU bakalaura grādu, varbūt juristiem J.Radzēvičam vai R.Brokam? Neliela pieredze bija A.Piebalgam, bet viņš, mēģinādams ieviest ārzemju pieredzi, visu sagrieza ar kājām gaisā - skolēni varēja izvēlēties ko mācīties. Protams, viņi neizvēlējās ķīmiju un fiziku! Izvēles brīvību skolvadībā un mācību saturā vēlējās ieviest R.Ķīlis - labi, ka nepaspēja, jo tad gan katrs rīkotos kā māk vai kā nemāk. Bet tās nebija vienīgās R. Ķīļa „ieceres”! Samazinās skolēnu skaits, tiek slēgtas skolas. Toties augstskolu studiju programmas vairojās kā sēnes pēc lietus. Ko tikai neizdomā - vienā dienā vienlaikus tiek akreditētas sešas studiju programmas „Karjeras konsultants”, tajā skaitā trīs universitātēs. Kādā augstskolā radīta programma ar nosaukumu „Trīs I: inovācijas, investīcijas, intuīcija”! Tātad mācīs „intuīciju”? Katru gadu diplomu saņem aizvien jauni politologi, sociologi, ekonomisti, juristi, kuriem šeit nav darba. Valsts ne tikai velti izsķiež naudu, bet zaudē arī savus cilvēkresursus, jo aizbraucēju skaits turpina augt. Par budžeta (nodokļu maksātāju) naudu izskolotā juriste ārzemās strādā par pārdevēju, politologs noliktavā, bet skolotāji zemnieku laukos. Kāds būs nākamais Mērnieku laiks, jo „svētā govs” - nauda seko skolēnam ir izgāzusies?

katrs aizgāja savu ceļu

Skolas, kurās ir 20-40 skolēnu, visdrīzāk, ir jāslēdz. Nabadzīgā valstī nevar atļauties uzturēt skolas ar šādu skolēnu skaitu.

Bet tas taču bija saprotams jau uzreiz! Apstākļos, kad cilvēki aizbrauc no laukiem, jo trūkst darbavietu, tas taču bija skaidrs kā 2x2!! Bija taču jāsaprot, ka sistēmu nauda>skolēns var lietot tikai pilsētās, kur ir pietiekoši liels cilvēku daudzums, lai darbotos tirgus likumi. Latvijas lauki un izglītība laukos ir politiska izvēle, tur noteikti lauku skolas jādotē, ja gribam, lai vispār kāda skola laukos vēl darbotos... Nē, nudien, vai veidojot politiku kāds modelē kā darbosies jaunās sistēmas? Vai Latvijā ministrijās vēl ir kāds, kas spēj redzēt tālāk par savu degunu???

Interesanti gan, kāds tad bija "sākotnējais mērķis", ja ne tas, ka pašaldībām nāktos līdzekļu trūkuma dēļ pašām likvidēt mazās skolas, bet valdošie būtu palikuši tie labiņie...