Komentējot, kāpēc iedzīvotāju aptaujas liecināja par citādu rezultātu ne tikai ASV prezidenta vēlēšanās, bet arī vasarā Lielbritānijā notikušajā referendumā par izstāšanos no Eiropas Savienības, Kaktiņš norādīja, ka aptaujas nekad nerāda precīzu iznākumu, bet gan iezīmē varbūtību un tendences, kuras ir jāprot nolasīt un interpretēt. "Negribētu piekrist, ka aptaujas atkal nav parādījušas reālo rezultātu. Skaitļus jāprot nolasīt un interpretēt," sacīja Kaktiņš.
Sociologs uzsvēra, ka pēdējās aptaujas liecināja par to, ka Trampa un Demokrātu partijas kandidātes Hilarijas Klintones atbalsta līmenis ASV sabiedrībā bija kļuvis ļoti līdzīgs, turklāt vienmēr ir jāņem vērā vairāki faktori, kas realitātē var būtiski mainīt aptaujās uzrādītos rezultātus. "Ja skatās lielās tendences, tad bija redzams, ka procenti ļoti tuvinājās, tomēr aptaujas nekad nerāda reālu notikumu iznākumu. Te ir jautājums par interpretāciju, kā arī statistiskās kļūdas koridoru. Datu interpretētājam uz aptaujas rezultātiem jāraugās, ņemot vērā zināšanas, faktus un fona informāciju. Paši par sevi aptaujas dati neko nedod," teica Kaktiņš.
Kaktiņš skaidroja, ka būtiski ir atcerēties par tā dēvēto klusējošo spirāli - situāciju, kad vēlētājs aptaujās neatklāj savu patieso izvēli, ņemot vērā, piemēram, publiskajā telpā dominējošo negatīvo viedokli par izvēlēto kandidātu. Kaktiņš uzsvēra, ka vēlēšanu dienā šādi cilvēki izdara savu izvēli, kas nesakrīt ar aptaujās pausto, tādējādi radot atšķirību starp aptaujām un reālo vēlēšanu iznākumu.
Tāpat aptauju ticamību būtiski ietekmē neizlēmīgie vēlētāji, kuri savas izvēles nereti izdara vien brīdī, kad tiek saņemts vēlēšanu biļetens. Kaktiņš skaidroja, ka ir aplami pieņemt, ka neizlēmušo vēlētāju izvēļu sadalījums atbildīs kopējam aptaujāto personu viedokļu dalījumam, jo neizlēmušo personu viedokli nereti ietekmē pēdējie kampaņu elementi vai notikumi, kas var būtiski ietekmēt vēlētāju sadalījumu.
Vēlēšanu iznākumu nosaka arī vēlētāju motivācija un aktivitāte, uzsvēra Kaktiņš, skaidrojot - ja publiskajā telpā jau pirms vēlēšanām dominē viedoklis, ka kāds no kandidātiem ir izteikts līderis un "noteikti uzvarēs", tad šī kandidāta atbalstītāji "var atslābt un, domājot, ka tik un tā ievēlēs, neaiziet uz vēlēšanām". Taču šķietama zaudētāja atbalstītāji, tieši pretēji, var sasparoties, piebilda eksperts.
Ņemot vērā, ka Latvijā, balstoties uz SKDS veikto aptauju, vairums iedzīvotāju atbalstīja Klintoni, šodien, uzzinot vēlēšanu rezultātus, "daļa Latvijas iedzīvotāju jūtas noskumusi", atzina Kaktiņš. Tomēr viņš uzsvēra, ka Latvijā atbalsts Trampam bija salīdzinoši augsts - pat augstāks nekā virknē citu valstu, kur veikti līdzīgi mērījumi.
LETA rudens sākumā jau ziņoja, ka, ja Latvijas iedzīvotājiem būtu iespēja vēlēt ASV prezidentu, gandrīz puse nobalsotu par ASV prezidenta amata kandidāti no Demokrātu partijas Hilariju Klintoni - par viņu savas balsis būtu gatavi atdod 45,8% iedzīvotāju. Par Trampu balsotu divreiz mazāk cilvēku - viņu kā savu izvēli atzīmēja 22,4% respondentu. Savukārt vēl teju trešdaļai nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.
Vērtējot Trampa spējas vadīt valsti, 45,1% respondentu pauda pārliecību, ka viņam ASV vadīšana padotos sliktāk nekā Obamam. Astoņi procenti aptaujāto uzskata, ka Tramps ASV vadītu tikpat labi kā Obama, bet 17,5% - ka ASV vadīšanā Trampam veiktos vēl labāk. Gandrīz piektdaļa aptaujāto norādīja, ka tai grūti novērtēt amata kandidātu spējas vadīt valsti.