gada līdz 2014.gadam, ir nozīmīgi vērtēt sasniegtos rādītājus un to dinamiku. 2014.gada novembrī jau ir reģistrēti vairāk kā 40 tūkstoši MUN maksātāju, aptuveni divas trešdaļas no visiem MUN maksātājiem ir dibināti SIA juridiskajā formā. Savukārt 91% no MUN maksātājiem - SIA īpašniekiem – vienlaikus ir dalībnieki arī citās saimnieciskās darbības formās. Mikrouzņēmums (MU) šīm personām nav vienīgais saimnieciskās darbības veids. 2013.gadā MUN kopējie ieņēmumi bija 41,1 miljons eiro, un šim apmēram ir tendence augt katru gadu, tomēr jānorāda, ka tas ir tikai 0,61% no kopējiem nodokļu ieņēmumiem.
Salīdzinoši MUN maksātāji ir aptuveni 11% no visiem saimnieciski aktīvajiem nodokļu maksātājiem, un MUN režīmu piemēro aptuveni 10% no visiem darba ņēmējiem. Tādējādi ir redzama disproporcija starp nodokļu maksātāju daudzumu un nodokļa īpatsvaru. 2013.gadā populārākā MUN maksātāju darbības sfēra bija profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sniegšana, kur ietilpst arī grāmatvedības un juridiskie pakalpojumi, kas norāda, ka liela daļa MUN maksātāju nav tādi, kuriem trūkst zināšanas un kuriem pēc būtības būtu jāatvieglo administratīvais slogs. Kopumā MUN maksātāju darbības sfērās dominē pakalpojumu sniegšana.
Laika posmā līdz 2013.gada 31.decembrim sociālajai apdrošināšanai reģistrēto MU darbinieku kopējais skaits bija 108,7 tūkstoši, un 52% no minētajām personām darbinieka vai pašnodarbinātās personas statuss ir bijis jau pirms MUN maksātāja statusa iegūšanas. Tātad vairāk nekā puse MU darbinieku nav MUN režīma sākotnējā mērķa grupa.
Ja MUN režīmu izmanto kā papildu saimnieciskās darbības modeli, tad viennozīmīgi MUN režīms nekalpo kā saimnieciskās darbības uzsākšanas stimuls, bet tikai kā izdevīgs nodokļu režīms. Ja liela daļa MUN maksātāju darbinieku tieši pirms MUN režīma piemērošanas bija darba attiecībās, tad arī mērķis MUN režīmu piemērot bez darba palikušiem iedzīvotājiem ir tikai daļēji sasniegts, jo ievērojama daļa šo modeli izmanto, lai optimizētu darbaspēka izmaksas, darbiniekiem liekot dibināt MU un turpmāk iepriekš algotā darba ienākumus izmaksājot MUN maksātājam. Šo konstatēto manipulāciju dēļ ir virzīti vairāki grozījumi normatīvajos aktos, lai novērstu modeļus, kad darba algu transformē par saimnieciskās darbības ienākumu.
Pēc Labklājības ministrijas datiem par MU darbinieku veiktās sociālās iemaksas vidēji uz vienu MU darbinieku 2013.gadā bija 112 eiro mēnesī (tam nav bijusi tendence augt). Savukārt, lai sakrātu minimālai pensijai nepieciešamo kapitālu, kāds tas ir personai ar darba stāžu no 21 līdz 30 gadiem, par MU darbinieku sociālas iemaksa būtu jāveic 69 gadus, ar darba stāžu no 31 līdz 40 gadiem – 79 gadus, bet ar darba stāžu virs 41 gada – pat 90 gadus. Šādi darba stāži, ja MUN režīms paliek nemainīgs un sociālo iemaksu objekts neaug, manuprāt, nav reāli īstenojami. Tādējādi, saglabājot MUN režīmu atbilstoši līdzšinējam modelim, iedzīvotāji - MUN maksātāji tiek maldināti, ka par viņiem MUN režīma laikā veiktie sociālo iemaksu apmēri nākotnē (ilgstoši piemērojot šo režīmu) varēs nodrošināt optimālus vai minimālus valsts garantētos sociālos labumus (pabalsti , pensijas).
Vēlos arī norādīt, ka par MUN režīma ietekmi uz MU darbinieku sociālo nodrošinājumu tika diskutēts Saeimā, pieņemot Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, un paredzēts, ka katru gadu par šo problemātiku tiek gatavots ziņojums. Gan 2013.gadā, gan 2014.gadā sagatavotais ziņojums viennozīmīgi norāda uz ilgtermiņa problemātiku ar sociālas apdrošināšanas pakalpojumiem MUN maksātājiem.
Daļēji minēto iemeslu dēļ 2013.gadā tika pieņemti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kas ar 2015. gadu paredz pakāpeniski palielināt MUN likmi apgrozījumam, kas pārsniedz 7000 eiro. Šobrīd likumā iestrādātais nodokļa pieauguma modelis attiecībā uz 2015.gadu, mūsuprāt, ir saudzējošs tieši jaunizveidotiem uzņēmumiem, jo paredz apgrozījumam līdz 7000 eiro piemērot 9% MUN likmi, bet tikai pārsnieguma daļai piemērot 11% likmi. Tātad, ja jaunizveidota MU apgrozījums 2015.gadā būs 10000 eiro, tad efektīvā MUN likme būs 9,6%. Tādējādi, pakāpeniski pieaugot MUN maksātāju apgrozījumam, pieaugtu arī par MU darbinieku veiktās sociālās iemaksas, kas nākotnē radītu mazāku risku, ka MUN maksātāji (kuru īpatsvars pret darba ņēmēju kopējo skaitu pēdējos gados ievērojami pieaug) solidāri minimālā apmērā saņem no sociālā budžeta sociālās apdrošināšanas pakalpojumus, kurus solidāri ir nodrošinājuši iedzīvotāji, no kuru ienākuma tiek ieturētas standarta valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas, un kuru lielai daļai neto ienākums šobrīd nav lielāks kā MUN maksātājiem.