Viņš uzskata, ka, tikai izlīdzinot finansējumu visām pašvaldībām vienādi, būs iespējams nodrošināt skolas ar nepieciešamajiem mācību līdzekļiem. Tagad situāciju apgrūtina tas, ka finansējums algām un mācību līdzekļiem nāk no valsts mērķdotācijām, savukārt skolas uzturēšanas izdevumus nodrošina pašvaldības.
Ministrs uzsvēra, ka arī pašlaik skolas var nodrošināt mācību procesu ar to rīcībā esošajiem mācību līdzekļiem un tās nedrīkst vecākiem pieprasīt iegādāties mācību līdzekļus. Tiesa, viņš atzina, ka ne visos gadījumos tie būs jaunākie mācību līdzekļi, taču Izglītības un zinātnes ministrijas apsekojums liecina, ka skolu bibliotēku fondos ir pietiekami daudz mācību literatūras, lai varētu īstenot mācību saturu.
Ķīlis atgādināja, ka mācību process Latvijas skolās tiek nodrošināts bez maksas, taču tiek piekopta ne visai vēlama prakse, ka skolas pie vecākiem vēršas ar lūgumu iegādāties mācību literatūru, ko veicinājis tas, ka 2009. un 2010.gadā pat desmit reizes samazinājās mācību līdzekļiem paredzētā mērķdotācija.
Ministrs norādīja, ka situāciju pašlaik sarežģī arī tas, ka normatīvajos aktos nav noteikts, kas ietilpst bezmaksas izglītībā, tāpat arī Ministru kabineta noteikumos par mācību līdzekļu finansēšanas kārtību, finansējums tiek paredzēts tikai mācību literatūrai, nevis visiem mācību līdzekļiem. Ķīlis solīja līdz šī gada beigām definēt, kas tiek saprasts ar mācību līdzekļiem, un katram mācību priekšmetam izveidot sarakstu ar lietām, kas ir nepieciešamas, lai konkrētajā klasē varētu apgūt mācību priekšmeta saturu.
Ministrs uzskata, ka Saeimai vai arī Konstitucionālajai tiesai, kā tas ir citās valstīs, ir jādefinē, kas ir bezmaksas izglītība. Ķīlis domā, ka bezmaksas izglītībā ir jāiekļauj visi tie mācību līdzekļi, ar kuriem skolēni strādā klasē, kā arī iespējams ceļa izdevumi, jo daudziem bērniem pretējā gadījumā nebūs iespējams nokļūt līdz skolai.
Ķīlis aicināja vecākus gadījumos, ja viņi prasa viņiem iegādāties mācību līdzekļus, prasīt, kādas alternatīvas viņi var piedāvāt. Viņš atzina, ka ar šo priekšlikumu viņam vajadzējis nākt klajā jau maijā, kad vecāki saņēma mācību līdzekļu sarakstus, taču tas neesot izdarīts, tādēļ viņš tagad vēršas pie vecākiem un skolām, lai tiktu meklētas alternatīvas mācību līdzekļu nodrošinājumam.
Viņš informēja, ka Valsts izglītības attīstības aģentūras izsludinātajam konkursam par mācību līdzekļu digitalizāciju ir iesniegti vairāk nekā 200 pieteikumu par kopējo summu 2,3 miljoni latu, kas ļaus izvēlēties kvalitatīvākos piedāvājumus elektroniskajiem mācību līdzekļiem, kas nākotnē samazinās vecāku izdevumus, taču prasīs palielināt valsts finansējumu mācību līdzekļu nodrošinājumam. Tuvāko mēnešu laikā tiek solīts, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) izstrādās digitalizācijas stratēģiju, kā arī plānos, kā izglītot pedagogus, lai viņi varētu strādāt ar šiem materiāliem.
Ministrs atgādināja, ka mācību līdzekļu iegādei no valsts budžeta grozījumiem papildus ir prasīti 258 902 lati, bet nākamā gada budžetā ir plānots 1 miljons latu, lai vienam skolēnam un skolotājam varētu iegādāties mācību līdzekļus septiņu latu vērtībā, kā to paredz spēkā esošie normatīvie akti, kurus kopš 2001.gada valsts nevienu gadu nav nodrošinājusi.
Ķīlis tiesībsarga Jura Jansona paziņojumu par iespēju vērsties tiesā, lai aizstāvētu sabiedrības intereses, gadījumā, ja skolas pieprasa iegādāties mācību līdzekļus, dēvē par atgādinājumu vecākiem, ka viņiem ir tiesības uz bezmaksas izglītību.
Kā ziņots, tiesībsargs paziņojums par to, ka viņš ir gatavs vērsties tiesā, ja netiks nodrošināta bezmaksas izglītība. Nākt klajā ar šādu paziņojumu viņu mudinājis tas, ka no IZM puses nav nākusi nedz vīzija, nedz plāns, kādus soļus un cik ilgā laikā tā veiks, lai nodrošinātu Satversmē noteikto bezmaksas izglītību.