"Ja Šengenā notiek kaut kādas izmaiņas un ierobežojumi bēgļu plūsmai, viņi var sākt plūst mūsu virzienā. Tam mēs arī esam tikai daļēji gatavi," pauda premjers. Lai situāciju mainītu, ir nepieciešama robežu nostiprināšana, jo brīdī, kad kaut kas tāds notiks, būšot jau par vēlu.
Kamēr ir jāuzņem iepriekš noteiktais bēgļu skaits, Latvija tam ir gatava, un tās uzdevums ir pēc iespējas labāk šos cilvēkus integrēt sabiedrībā. "Diezin vai to varēs izdarīt, barojot šos cilvēkus par diviem eiro dienā un atsakoties no sociālajiem darbiniekiem viņu vajadzībām. Pret šo lietu ir jāizturas nopietni, lai būtu rezultāts," uzskata valdības vadītājs.
Viņš arī atgādina, ka neviens patlaban negrasās pārskatīt uzņemamo bēgļu skaitu un nav runas arī par papildus kvotām. Turklāt Latvija nav vienīgā, kam ir šāds viedoklis, viņš atgādina. Premjera ieskatā ir jāturpina līdz šim īstenotā pieeja par pakāpenisku bēgļu uzņemšanu, pašiem apgūstot, kā šajā procesā šos cilvēkus varētu integrēt un tikt ar to galā, nekaitējot sev.
Patlaban visai Eiropas Savienībai kopā viens no galvenajiem uzdevumiem esot nosargāt Šengenas zonu, lai nosargātu brīvu pārvietošanos un netiktu slēgtas savstarpējās robežas. Pretējā gadījumā tie būs lieli ekonomiskie zaudējumi.