Jau patlaban acīmredzamus rezultātus devis lēmums par vienu no prioritātēm valdības rīcības plānā noteikt tautsaimniecības attīstību. Premjera ieskatā to apliecinot fakts, ka nodokļu veidā iekasētās naudas apjoms pārsniedz prognozēto.
Tikmēr attiecībā uz nozarēm, kuras piedzīvojušas izaugsmes tempa samazināšanos, Kučinskis norāda, ka nekustamo īpašumu sfērā gaidāms niecīgs kritums. Tas esot skaidrojams ar ģeopolitisko situāciju, proti, trešo valstu pilsoņi saistībā ar nelabvēlīgo situāciju Krievijā un Ukrainas austrumos, kā arī ar Eiropas Savienības (ES) un Krievijas savstarpēji piemērotajām sankcijām ievērojami mazāk izrāda interesi par nekustamo īpašumu iegādi Latvijā. Savukārt būvniecības nozares straujais kritums ir saistāms ar ES līdzekļu apguves aizkavēšanos un faktu, ka līdz novembra vidum vēl nav pieejami visi dati par šā gada laikā realizētajiem būvobjektiem.
Premjers gan uzsver, ka Ministru kabinets līdz šim ir izdarījis visu iespējamo, lai fondu apguve nākamajā gadā varētu notikt, un tas dos uzrāvienu būvniecības nozarei.
Saskaņā ar DNB bankas eksperta pētījumu vislielākā izaugsme šajā gadā tiek prognozēta viesnīcas un restorānu, informācijas un sakaru, kā arī mākslas un izklaides nozarēs. Mazāka tā prognozēta enerģētikā, izglītībā, transporta un uzglabāšanas nozarē, kā arī lauksaimniecībā un mežsaimniecībā. Tikmēr kritums iespējams finanšu, nekustamo īpašumu un celtniecības nozarēs.