Tā politiķe komentēja jautājumu par iespēju valstij sniegt atbalstu drukāto mediju tirgus stabilizēšanai. Uz to, ka šis ir politiskās izšķiršanās jautājums, iepriekš norādījis Latvijas Preses izdevēju asociācijas (LPIA) izpilddirektors Guntars Līcis.
Cilvēktiesību komisijas priekšsēdētāja norādīja, ka arī drukātajiem medijiem ir iespēja pieteikties mediju politikas pamatnostādnēs minētajos konkursos līdzekļu saņemšanai, piemēram, no Valsts kultūrkapitāla fonda.
Ja šāda atbalsta sniegšanai ir nepieciešami papildu līdzekļi, tad KM ar aicinājumu par papildu finansējuma piešķiršanu ir jāvēršas Ministru kabinetā. Valdība savukārt par līdzekļu piešķiršanu lemj atbilstoši "maciņa lielumam", skaidroja Laizāne.
Līcis iepriekš norādījis, ka viņš sacīja, ka patlaban valsts atbalsts drukātajiem medijiem ir pieejams satura veidošanai, savukārt paša biznesa stabilizēšanai finansējuma nav, norādot, ka šāds solis ir vairāk uzskatāms par politisku izšķiršanos. "Pašlaik ir runa par saturu. Par biznesu cenšamies pārliecināt, bet tur ir jābūt politiskai gribai šo jautājumu atrisināt un jābūt tālredzīgam politiķim, kurš varētu ar to uzstāties un atbalstīt," pauda Līcis.
Tāpat viņš norādīja, ka izstrādātā valsts mediju politika precīzi nosaka, ka valsts atbalsts drukāto mediju tirgum ir nepieciešams, ko arī asociācija ilgstoši ir uzsvērusi. "Vajag atbalstīt saturu, bet bez vietas, kur to ievietot, tas nesasniegs sabiedrību," sacīja LPIA izpilddirektors.
Taujāts, kā viņš vērtē Zviedrijas valdības rosinājumu atcelt nodokli, ko drukātie mediji maksā par ieņēmumiem no reklāmām, lai pastiprinātu cīņu pret viltus ziņu izplatību un veicinātu kvalitatīvas žurnālistikas attīstību, Līcis norādīja, ka Latvijā nav tāds nodoklis, tomēr drukātie medijiem tik un tā valstij maksā pievienotās vērtības nodokli. Viņš uzsvēra, ka jebkurš atbalsts drukātajiem medijiem ir gana nozīmīgs un svarīgs, un, lai varētu izvērtēt iespējas, kā atbalstīt Latvijas drukāto mediju tirgu, svarīgi ir analizēt, kā darbojas atbalsta sistēmas citās valstīs, lai saprastu, kādas ir to priekšrocības un trūkumi, un ko būtu iespējams īstenot Latvijā.
Aģentūra LETA jau vēstīja, ka šā gada maijā Līcis Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas un Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas kopsēdē uzsvēra, ka drukāto mediju, tostarp reģionālās preses dzīvotspējai ir nepieciešams valsts atbalsts, jo konkurētspējīgu un kvalitatīvu žurnālistiku ir iespējams nodrošināt, ja ir finansējums, kas, pēc LPIA izpilddirektora teiktā, katastrofāli trūkst.