Melbārde: Dziesmu un deju svētki ir nozīmīgākie nacionālie svētki

"Dziesmu un deju svētki nav tikai dalībnieku svētki. Tie ir nozīmīgākie nacionālie svētki, kas ir kļuvuši par visas pasaules latviešu un Latvijas valstij piederīgo lielāko kopā sanākšanas notikumu. Svētdienas Noslēguma koncerts noslēdzas ar tautas sadziedāšanās pasākumu, kurā tiek izdziedātas gan tautā iemīļotas tautas dziesmas un kora dziesmas, gan Latvijas likteņdziesmas. Dziesmu un deju svētku tradīcija ir nācijas atdzimšanas un atjaunošanās rituāls, kuram nav līdzvērtīga notikuma ne pašu mājās, ne pasaulē. To arī apliecina starptautiskā atzinība – 2003. gadā Dziesmu un deju svētku tradīciju un simbolismu UNESCO pasludināja par Cilvēces mutvārdu un nemateriālā kultūras mantojuma meistardarbu," sacīja D.Melbārde.Kā skaidro D. Melbārde, Dziesmu un deju svētku programmas kulmināciju veido četras lielas norises: Noslēguma koncerts Mežaparka estrādē, Dalībnieku gājiens, Deju lieluzveduma dienas un vakara koncerts, kā arī Pūtēju orķestru Dižkoncerts. "Nav iespējamas visas šīs norises ieplānot piektdienas vakarā un sestdienā. Jāņem arī vērā, ka uz katru koncertu ir jāplāno vairāku dienu mēģinājumi. Jau gatavojoties uz svētkiem, dalībnieki ir spiesti vienoties ar saviem darba devējiem par brīvdienām," norāda D. Melbārde.Būdami pārliecināti, ka veiksmīgākais risinājums ir darba dienas pārcelšana uz sekojošo sestdienu, Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centrs turpinās konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm un gatavos Ministru kabineta rīkojuma projektu par 8. jūnija noteikšanu par brīvdienu, ko Kultūras ministrija virzīs izskatīšanai uz Ministru kabinetu. Centrs plāno vēl konsultēties ar Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.