Tomēr ir daži indikatori, kas raisa bažas. Un te nav runa tikai par pētījuma rezultātiem, kas ir zināmā mērā subjektīvi un publisko dienaskārtību atainojoši. Tas, ka iedzīvotāju prognoze ekonomiskās situācijas attīstībai turpmākā gada laikā ir pesimistiskāk nekā pērn, nav nejaušība. Pieņemu, ka, veicot pētījumu šonedēļ, tā būtu vēl kritiskāka, jo Latvijas ekonomiku būtiski ietekmē kaimiņvalsts Krievijas aktuālās norises – gan tiešais un netiešais ekonomisko sankciju efekts, gan lielās rubļa kursa svārstības, kas pasliktina eksporta nozaru situāciju.
Jāpiebilst, ka, lai arī līdzšinējā Krievijas sankciju ietekme uz Latvijas ekonomiku tiešā veidā (konkrētu pārtikas produktu eksporta aizliegums un līdz ar to – eksporta apgrozījuma kritums) nav pārāk liela, daudz būtiskāks ir netiešais efekts. Apstājoties piena produktu eksportam no Eiropas valstīm uz Krieviju, ir samazinājies mūsu piensaimnieku eksports arī uz Lietuvu, kas līdz šim pārstrādāja samērā lielu daļu mūsu valstī saražotā piena. Tāpat jūtami cietusi autopārvadājumu nozare, kas līdz šim nodrošināja "aizliegto" pārtikas produktu transportēšanu.
Pastarpinātu efektu jūt tūrisma industrija, samazinoties Krievijas tūristu skaitam, un galu galā nepārdomāti pašu valdības lēmumi paralizējuši citus finanšu avotus, kas nedaudz atvieglotu Latvijas ekonomisko situāciju (piemēram, emocionālā gaisotnē pieņemtie Imigrācijas likuma grozījumi, kuri faktiski apturējuši nekustamo īpašumu investīcijas, kas saistītas ar uzturēšanās atļauju ieguvi).
Interesanti, ka DNB Latvijas barometra pētījuma rezultāti liecina – publiskajā sektorā strādājošie ir ievērojami optimistiskāki, domājot par Latvijas ekonomisko attīstību, bet privātā sektora darbinieki un vadītāji ir pesimistiskāki. Šīs atšķirības ir ļoti jūtamas – piemēram, to, ka Latvijas ekonomiskā situācija patlaban uzlabojas, minējuši 24,5% publiskajā sektorā un tikai 15,7% privātajā sektorā strādājošo, bet skeptiķu skaits ir vēl atšķirīgāks – to, ka situācija pašlaik pasliktinās, teic 17,5% publiskajā sektorā un 31,8% privātajā sektorā nodarbināto. Lai kā negribētos atzīt, iepriekš minētie ekonomiskie apsvērumi liecina, ka skeptiķiem ir pamats tā domāt, jo atšķirībā no budžeta "patērētājiem" viņi daudz skaudrāk un uz savas ādas izjūt, ka nopelnīt kļūst grūtāk.
Viss iepriekš minētais nav tikai Latvijas problēma. Eiropas ekonomika patlaban aug vislēnāk, ja salīdzinām ar citiem pasaules ekonomikas centriem, un ikviens papildu apgrūtinājums to bremzē vēl vairāk. Taču, kamēr „vecā Eiropa” ar tās daudzos gadu desmitos izveidojušos labklājības līmenī to tik kritiski neizjūt, Latviju, tās Baltijas kaimiņus un citas mazākas ekonomikas jauni satricinājumi ietekmē ļoti jūtami.
Pašreizējā situācija, kā redzams, nenāk par labu nevienai no pusēm, un lejupslīdoša ekonomika tikai rada vēl lielākus draudus dažādu sabiedrības grupu neapmierinātībai ar pašreizējo situāciju un – ekstrēmismam. To ir norādījušas arī visdažādākā līmeņa Eiropas amatpersonas, tostarp Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs – saspīlējuma sabiedrībā vienīgais risinājums ir ekonomikas uzplaukums. Taču tas sankciju apstākļos nav iespējams.
Uz to norāda arī jau pieminētā DNB Latvijas barometra respondentu viedokļi par to, kas patlaban visvairāk apdraud Latviju – trīs būtiskākie apdraudējumi iedzīvotāju skatījumā ir saistīti ar ekonomisko situāciju gan ārējo faktoru (sankcijas), gan iekšējo aktualitāšu ietekmē (demogrāfija, kas atstāj ilgtermiņa ietekmi uz ekonomisko aktivitāti uz izaugsmi valstī). Šādos apstākļos ir tikai divi saprātīgi risinājumi – sēsties pie sarunu galda un meklēt risinājumu starptautiskajai situācijai un vienlaikus – darīt visu iespējamo, lai nepasliktinātu uzņēmējdarbības vidi uz vietas, Latvijā. Pēdējo dienu notikumi budžeta pieņemšanas procesā par to rada papildu bažas, tādēļ ieteiktu gan tagad, gan nākotnē politiķiem vairāk iedziļināties gan iepriekš minētajā, gan citos pētījumos un datos, kas liecina par privātā sektora satraukumu. Galējā gadījumā biznesam, par laimi, atšķirībā no valsts ir iespēja pārcelties citur – kur tas ir vairāk gaidīts un cienīts.