Mani pārsteidz tas, ka Saeimas deputāti, vēloties pieņemt gan valstij, gan sabiedrībai izdevīgus lēmumus, tik izteikti vēršas pret konkrētām profesijām. Taisnība, ka daudzi lielie uzņēmumi nodokļu optimizācijas dēļ ir nodalījuši vairākas kompānijas nodaļas, tostarp grāmatvedību un juridiskās konsultācijas. Tāpat sabiedrība turpina diskutēt, cik godprātīgi rīkojas taksometri, kad katrs vadītājs ir atsevišķs mikrouzņēmums. Taču, mani uzmanīgu dara tas, kā Ministru kabinets skaidros to, kas ir biznesa konsultācijas. Nosaukšu vairākus piemērus.
Iedomājaties situāciju, kur bezdarbnieks valsts programmas ietvaros apguvis grāmatvedības kursus, sarunājis savu draugu ar nelielu uzņēmumu par klientu, bet viņam nav tiesību reģistrēt mikrouzņēmumu. Šādi apstākļi būtiski traucē sava biznesa uzsākšanu, par ko arī daudz diskutēts publiski. Savukārt uz kurpnieku vai adītāju ar desmitiem gadu darba pieredzi un stabilu klientu bāzi šādi noteikumi neattiecas. Kā šim grāmatvedim justies? Es teiktu, ka tā ir diskriminācija.
Mani uztrauc arī tas, kas vēl ietilps kategorijā "biznesa konsultācijas". Ir skaidrs, ka tie būs juristi un grāmatveži. Bet ko darīsim ar mākleriem, sabiedrisko attiecību speciālistiem, projektu vadītājiem, investīciju konsultantiem utt. Šo sarakstu varētu turpināt bezgalīgi, jo tajā varētu ietilpt arī ļoti specifisku nodarbošanos eksperti, kuri Latvijā ir pietiekami pieprasīti, bet varbūt ikdienā šeit pat nedzīvo. Viņi mikrouzņēmumu priekšrocības izmanto, lai mūsu valstij nomaksātu nodokļus par sniegtajām konsultācijām, lai gan pamatā varētu visus līdzekļus “eksportēt” uz savu mītnes zemi.
Mikrouzņēmuma nodokļa tēma Latvijas uzņēmējdarbības vidē pēdējā gada laikā bijusi gana karsta. Pirms 12.Saeimas vēlēšanām politiskajās reklāmas kampaņās tika solīts, ka mikrouzņēmumu nodokļu likme tiks saglabāta 9% apmērā. Uzdevums it kā izpildīts, taču ar dažiem gana būtiskiem izņēmumiem. Papildu “biznesa konsultāciju” termina ieviešanai, tāpat paredzētas īpašas sociālās apdrošināšanas likmes noteikšana. Kamēr tas ir vienreizējs un loģisks maksājums, šķiet tikai godīgi, ka darba devējs parūpējas par darba ņēmēju. Taču kurš pateiks, kas konkrētajā situācijā ir godīgs maksājums?
Tikko FiveConsult.lv kopā ar SKDS veica aptauju, lai noskaidrotu, kas ir noteicošais iemesls sava biznesa veidošanai. Lai arī piedāvāto atbilžu skaits bija liels, neviena no tām ievērojami nedominēja. Tas nozīmē, ka jaunajam uzņēmējam vai nu ir jābūt “supermenam”, kas visu māk, vai arī radusies sajūta, ka nezināmo ir pārāk daudz, lai spertu nākamo soli. Aptaujā noskaidrots, ka 58% respondentu svarīga ir izglītība, pieredze un zināšanas par konkrēto jomu, taču 54,9% pauda, ka labvēlīga uzņēmējdarbības vide arī noderētu. Trešajā vietā ar gandrīz 50% ierindojas zināšanas par uzņēmumu darbības principiem, bet vispārsteidzošākais ir tas, ka 43,5% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pazīšanās ar īstajiem cilvēkiem ir viens no galvenajiem priekšnoteikumiem, lai uzsāktu savu biznesu. Šie rezultāti atklāj diezgan nepatīkamu ainu – tev ir jāzina viss, kā arī jāpazīst īstie cilvēki, lai spētu būt par uzņēmēju.
To visu vēl pavada otrā jautājumā uzdoto rezultātu analīze, kur vēlējāmies noskaidrot, kas pamudinātu sākt savu biznesu. Līdztekus populārākajai atbildei par zināšanām un kompetenci, otrajā vietā ar 33,3% ierindojas viedoklis par interesantu un inovatīvu ideju. Tikai pēc tam cilvēkus uztrauc nodokļi, naudas uzkrājumi u.c. jautājumi. Manuprāt, bailes par sava biznesa veidošanu un tas, ko mēs redzam ne tikai šajā, bet daudzos pētījumos, apstiprina totālu Latvijas iedzīvotāju nedrošību par uzņēmējdarbības vidi.
Un te nu atgriežamies pie jautājuma – vai pēc šiem visiem lēmumiem šī vide tiek uzlabota, vai drīzāk grauta. Es ierosinātu visiem lēmumu pieņēmējiem septiņreiz nomērīt un tikai tad griezt, jo mikrouzņēmumos nodarbinātie ir cilvēki, kuri jau vairākus mēnešus dzīvo neziņā, kā turpmāk attīstīsies viņu dzīve.