Mūrniece uzdeva jautājumu klātesošajiem, vai esam darījuši pietiekoši, lai palīdzētu Ukrainai šajā sarežģītajā situācijā. "Neapšaubāmi, mēs esam atbalstījuši Ukrainas tiesības pašai noteikt savu likteni. Tomēr, neskatoties uz Eiropas Savienības politisko un finansiālo atbalstu, ir svarīgi, lai starptautiskā sabiedrība nezaudētu interesi par šo valsti," bažas pauda Mūrniece, atsaucoties uz vēsturnieku Timotiju Snaideru, pieminēja 1939.gada septembra situāciju, kad Vācijas karaspēks iebruka Polijā, bet rietumu sabiedrotie - Francija un Lielbritānija - lai arī pieteica karu Vācijai, neveica nekādas vērā ņemamas militāras darbības, lai agresoru apturētu.
"Mums ir ārkārtīgi agresīvs kaimiņš, kurš turpina militārās operācijas Ukrainā un ar aizvien pieaugošu intensitāti cenšas iebiedēt kaimiņvalstis. Mums par to ir nopietni jāraizējas. Diemžēl Krievijas uzvedības modelis nemainīsies, un mums jābūt gataviem, lai ilgtermiņā rastu rīcības modeļus jaunajā drošības vidē," sacīja Mūrniece, vienlaikus akcentējot krīzi Eiropas aizsardzības budžetos. "NATO Velsas samits iezīmēja apņemšanos risināt šo problēmu, un arī Latvija ir apņēmusies līdz 2018.gadam palielināt aizsardzības budžetu līdz diviem procentiem no iekšzemes kopprodukta," informēja Saeimas priekšsēdētāja.
Vienlaikus Mūrniece norādīja, ka atsevišķās jomās ir sasniegts progress, jo kopā ar transatlantiskajiem partneriem ir jāturpina uzlabot stratēģiskā komunikācija, stājoties pretī Krievijas izsmalcinātās propagandas mašinērijai.
Saeimas priekšsēdētāja uzturējās Gdaņskā, kur piedalījās pasākumos par godu Otrā pasaules kara beigu 70.gadadienai. Pasākumā ir pārstāvētas augstākās amatpersonas no aptuveni 20 valstīm, tostarp Polijas prezidents Broņislavs Komorovskis, Igaunijas prezidents Tomass Hendriks Ilvess, Lietuvas prezidente Daļa Gribauskaite un citas.
Vizītes ietvaros Saeimas priekšsēdētāja piedalījās sveču aizdegšanas pasākumā pie 1970.gadā dzīvību zaudējušo kuģu būvētavas strādnieku pieminekļa.