Viņš atzina, ka doma par modernas industriālās politikas izveidi ir minēta arī valdības deklarācijā. "Tas, par ko šeit ir runa, ka mums ir jāveic mērķtiecīgi atbalsta pasākumi un visas saistītās politikas jomas, kas sekmē uzņēmējdarbības attīstību, jāvērš uz to, lai veidotu sabalansētu, konkurētspējīgu mūsu ekonomikas struktūru," uzsvēra Pavļuts.
Pēc viņa teiktā, līdz šā gada beigām tiks izstrādāti politikas dokumenti un atbalsta instrumentu pakete industriālās politikas ieviešanai. Ekonomikas ministrs arī paskaidroja, ka moderna industriālā politika regulēs valsts atbalsta instrumentu kopumu, ar kura palīdzību Latvijas ekonomika varēs attīstīties sabalansēti, ilgtspējīgi un dinamiski.
Pavļuts arī prognozēja, ka ir būtiski jāpieaug arī apstrādes rūpniecības īpatsvaram. "Tas, ko mēs pēckrīzes periodā pēc visām krīzes mācībām esam mācījušies, ka nauda, ko mēs tērējam iekšējā tirgū, vispirms ir jānopelna," norādīja ministrs un piebilda, ka veids, kā to nopelnīt, ir attiecīgi ražojot konkurētspējīgas preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību. "Esam redzējuši pilnīgi skaidri, ka, paaugstinot ieņēmumus, visu mūsu attīstību krīzes laikā ir izvilkuši tieši apstrādes rūpniecības uzņēmumi, tātad eksportspējīgās nozares un pakalpojumu nozares," pastāstīja Pavļuts un piemetināja, ka Latvijai ir jātiecas uz to, lai ražotu sarežģītākas, kvalitatīvākas un dārgākas preces un pakalpojumus, lai nopelnītu vairāk naudas un varētu maksāt lielākas algas.
Pēc viņa sacītā, 2020.gadā apstrādes rūpniecības īpatsvars Latvijas ražošanā varētu aizņemt 12%, kā tas ir citās attīstītajās valstīs, piemēram, Vācijā.
Ekonomikas ministrs arī informēja, ka jau ir sākts mērķtiecīgs darbs valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformas īstenošanai, lai jau līdz pavasarim Ministru kabinetā tiktu apstiprināta Publisko personu komercdarbības koncepcija un Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcija. Tādējādi, pēc ministra teiktā, pirmā pusgada laikā tiktu sagatavots reformām nepieciešamais tiesību aktu ietvars, ko Saeima varētu pieņemt līdz gada beigām.
Pavļuts arī apstiprināja, ka līdz gada beigām Saeimā paredzēts prezentēt un apstiprināt "Latvijas Enerģētikas stratēģiju 2030" un veikt valsts atbalsta izvērtējumu atjaunojamajiem energoresursiem, piedāvājot atbalsta mehānismu turpmākajam periodam.
Savukārt jau šā gada pirmajā ceturksnī plānots, ka īpaša darba grupa izstrādās priekšlikumus grozījumiem esošajos valsts atbalsta instrumentos nodarbinātības veicināšanai un darbinieku pārkvalifikācijai, kā arī izvērtēs nepieciešamību radīt jaunus atbalsta instrumentus. "Mērķis ir nodarbinātības politiku sasaistīt ar tautsaimniecības vajadzībām," paskaidroja Pavļuts.