Radošums kā degviela biznesam

Rīt Liepājā notiks jau trešā radošo industriju konference Subject: Creativity, kur satiekas visi, kuri sevi uzskata par radošiem vai tādi vēlas būt. Šajā kontekstā gribas tomēr saprast, ko nozīmē vārdu salikums "radošā industrija"? 

Īss šīs definīcijas raksturojums – radošums ir process, kas rada augstu pievienoto vērtību – kā es izmantoju savas zināšanas, kompetenci, lai radītu šīs vērtībās. Kultūras ministrija kā radošās industrijas ir definējusi mākslu, arhitektūru un dizainu un no tām atvasinātās nozares. Tomēr tas ir šaurs skatījumus uz radošumu, un tas neatspoguļo norises mūsdienu uzņēmējdarbībā. Šobrīd ikvienam ir jābūt radošam, jo mūsdienu ekonomikā, piemēram, produkti vai pakalpojumi jāpārmigrē uz tiešsaistes pārdošanu, jāatrod inovācijas, nebijuši risinājumi, lai savu produktu spētu pārdot. Būtībā ir jāspēj uzlabot ikvienu produktu – no piena produkta iepakojuma līdz šā piena mārketingam, un tas pats attiecas uz visu sagatavošanās procesu produkta virzīšanai tirgū. Jebkurā vērtību radīšanas procesa posmā piedalās radošums.

Bet kā šis radošums izpaužas reālajā dzīvē?

Diemžēl pēdējos piecos sešos gados mums radošuma termins ir mazliet nonivelējies, un jau minēju, ka to vairāk saista ar kultūras jomu.

Taču radošums ir nepieciešams arī rūpniecībā.

Negribu noniecināt Latvijas kokrūpniekus – viņi dara vērtīgu darbu un arī savā ziņā ir radoši. Tomēr rodas jautājums – kāpēc Latvijas kokrūpnieki eksportē kokmateriālus, kam ir viena pievienotā vērtība un kura, piemēram, nokļūstot Zviedrijā, uzņēmumā IKEA, pieaug daudzas reizes? Te izpaužas radošums – gala produktu dizains, loģistika, mārketings – visi šie ražošanas posmi ietver sevī radošumu, respektīvi, radošu cilvēku ieguldījumu, lai gala produktu padarītu konkurētspējīgu un ar augstu pievienoto vērtību.

Tātad arī mūsu uzņēmumiem neatkarīgi no darbības jomas daudz vairāk jāveicina savu darbinieku radošums?

Būtībā nākamajos četros piecos gados izdzīvos un attīstīsies tie uzņēmumi, kas spēs strādāt ar saviem darbiniekiem. Ja uzņēmums drukā bukletus, tas ir pozitīvi – tā ir viņa biznesa niša. Taču šeit radošums izpaužas tajā, kā uzņēmums strādā ar klientiem. Kā šos klientus atrod, kā izzina viņu vajadzības. Būtībā tipogrāfijai ir jāspēj piedāvāt radošus un inovatīvus risinājumus. Izcelties tieši ar radošu pieeju ikdienas lietām. Šodienas pasaules tendences liek apjaust, ka tie uzņēmumi, kas nespēs vai negribēs pāriet no klasiskās tehnoloģiskās rūpniecības uz procesiem, kas rada augstu pievienoto vērtību, diemžēl sāks stagnēt.

Visu interviju lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 16.februāra, numurā!