Laika ziņas
Šodien
Migla
Sestdiena, 28. decembris
Inga, Irvita, Ivita, Ingeborga

Ratnieks: Augstākā izglītība ir sabiedriski pieejams labums

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Švauksts
Š
Vai kā gribās pie siles politikā
malacis
m
Vismaz ir vēl kāds, kas aizstāv Latvijas studentus
viesis
v
Starp citu- nav nekādu iemeslu, lai ar maksas augstākās izglītības ieviešanu kaut kas mainītos izglītības kvalitātē, vai augstskolu beidzēju nodarbinātības vai atalgojuma kvalitātē. Tā, ka jautājums par maksas studijām vispār ir bezjēdzīgs. Vienīgais iemesls- samazināt valsts izdevumus. Bet, kā saka- skopais maksā divreiz.... tā, ka šis slēptais konsolidācijas variants ilgtermiņā var atmaksāties ļoti sāpīgi, tāpat kā atklātā konsolidācija.
vairis
v
nesaki viss, ja visi maksās tad visi ari gribēs pretim saņemt kautko lidzvertigu, tagad budzetniekiem nav izdevigi lekt acīs, ka kāds naiedomājas paprasit ko iemācijies, a daļa maksataju uzskata ka maksājot viņi diplomu jau nopirkuši un reāli ari neko negrib mācities, tā tikai izšļukt cauri augstskolai
  • 0
  • 0
docents
d
Kāpēc neviens nekad nerunā par studentu zināšanu objektīvu auditu? Par visu ko liekulīgi maļ un maļ līdz stulbumam, bet pajautāt, vai studenti zin reizrēķinu, kaunas. Saprotiet taču beidzot, ka Latvijas izglītībā ir pilnīga katastrofa disciplīnas un godīguma trūkuma dēļ.
ihaha
i
Kad mees augaam, reizreekhinu maaciija pamatskolaa... Vai tagad, tieshaam, to maaca augstskolaa?
  • 0
  • 0
who cares
w
Galvenais laikam šajā gadījumā ir nevis tas, vai pasākumu apmaksā valsts, bet tas, lai pasākums būtu pieejams. Arī kredīti to var nodrošināt, ja tiek doti visiem.
vairis
v
nu tik vienkārši naf, kreditiestāde grib pelnit, kreditiestādei vajag galvotājus, tā nevar atlaist kreditu par stradašanu noteiktā vietā un laikā. turklat komerckredits pat ar valsts galvojumu un zemiem procentiem reāli tiek piešķirts apmēram decembrī, bet studiju maksa jāsamaksā jau augustā. tā ka ja naudas bav tad atliek tikai kredits ar bankas noteiktajiem procentiem kas jau ir laupišana. tā ka galvenais šajā pasākumā tomer ir lai šo kreditešanu veiktu valsts. tas jau vienalga neizslēdz iespeju uzreiz visu pašam nomaksāt, vai krediteties komercbankā lai nebutu atkarigs no valsts želastibas:)
  • 0
  • 0
Rozenberga
R
Pirms sniegt vērtējumu reformām vajadzētu jaunajam politikānim novērtet to faktu,ka viņa māte būdama augsta ranga ierēdne IZm vienlaicīgi arī studē doktorantūras pilna laika studijās par Eiropas naudu.Kāda šeit kvalitāte un zinātniskā atdeve. Beidziet baidīt ar studējošo aizbraukšanu,labāk pasakiet cik maksā studējošā izdzīvošana Eiropā-Šveicē tas ir minimums 10000 eiro gadā pēc viņu aprēķiniem,Vācija un Dānija būs nedaudz lētāka.Cik var šodien to atļauties?Un varbūt pietiks mācīt par Latvijas naudu gatavot specialistus Eiropai,kura par to mums nemaksā neko.
xy
x
Būtu super, ja jaunatnei būtu ambīcijas nevis tikai milzu pretencijas :(
ernesto PEDERASTO dēļ ZILĀS nokrāsa
e
tika vienu vakaru izmests no studentu ballītes un nu čiepst savā smalkajā "ZILOŅU" rīklītē.
cik mēs to ķīli ar vaļēju ķūli
c
neesam stiepuši uz māju, nu šitādi reformātori tak ar sūd..u koku jātric uz psiheni atpakaļ.
Bonifaacijs
B
"Latvijas valdības finansējums..." Situaacija saaks uzlaboties, kad shie pseido-progresiivie censonji saaks iedziljinaaties, ko noziimee "valdiibas finanseejums". T.i., ka valdiiba neko nerada un naudu no Dieva vai Marsa nesanjem, bet gan atnjem vieniem, lai iedotu citiem, pa vidu noslaucot samaksu par sho "pakalpojumu". Protams, dazhi no shiem valdiibas pakalpojumiem ir vitaali nepiecieshami un pat monopolizeejami (policija, armija, tiesa), tachu jebkur, kur iespeejams nodroshinaat konkurenci pakalpojuma uzlaboshanai (padarot to labaaku un/vai leetaaku), valdiiba buutu jaatur pa gabalu. Un (videejaa vai augstaakaa) izgliitiiba ir viena no jomaam, kur valdiiba vareetu arii pakaapties malaa, samazinot nodoklju nastu un dodot cilveekiem iespeeju izveeleeties: maksaat valstij vai privaatajaam iestaadeem par izgliitiibu vai varbuut nemaksaat vispaar, ja pakalpojums netiek izmantots. Visbeidzot runa nav tikai par ekonomiku, bet arii izgliitiibas kvalitaati - ko valdiibas programmas ir izdariijushas ar izgliitiibas kvalitaati Latvijaa neatkariibas laikaa, tas visiem ir redzams un juutams. Godiiga konkurence nodereetu kvalitaates celshanai.
Radikālis
R
varbūt vajadzētu sāk ar vecu profesoru laišanu pensijā, kuri mācību saturu balsta uz 50 gadu vecu informāciju un neseko līdz pasaulē notiekošajam, Lai jaunie doktoranti un doktori gatavo lekcijas ieņem projektu vadītāja vietas laboratoriju vadītāju vietas, pensijas vecuma doktoriem vēlot konsultanta vietu. Tā vismaz notiek Rietumeiropā
  • 0
  • 0
vairis
v
nu ko vel students varetu teikt:) tikai lai dod par brīvu. tad nav ne jāatbild par to ka izvelejies ne to profesiju, ne par to ka nemācijies bet pa krogiem klenderēji, un ja pat brinumainā kārtā pabeidzi tad sapakoji koferus un uz angliju prom, visu ko vareji no valsts noslauci, un atdeves nekādas. maksas izglitibas gadijumā pirmkārt profesiju izveletos ar perspektivu, neviss kur budzetā var tikt, otrkārt mācitos ar atdevi, jo jāmaksā taču par procesu, turklat vel gribēsi un prasisi lai kvalitāte ir atbilstoša samaksātajai naudai. un ja aizbrauks tad vienalga bus spiests dzēst iztereto naudu. valsts atiecigi kreditus izsniedz bez peļņas, tikai inflācijas procenti, bez galvotājiem, un dzēš vajadzigajiem speciālistiem studiju maksu. bezmaksas izglitiba sevišķi apdāvinātajiem un citādi atbalstāmajiem caur dažādu fondu, labdaribas iestāžu stipendijām. jā protams daļa tagad šausmigi no kreditiem baidās, bet 18-19 gados jau nu jaunietim butu laiks zināt ka dzivē nekas nenāk par velti, ka vienigais samaksas veidi mainās, bet jāmaksā par visu
vairis
v
pilsetniecei, nu tu pati jau atbildēji- ja studiju maksa liela un tvienalga taisies aizbraukt uz kautkurieni, tad studet gribetajs uzreiz dosies tur studēt. tāpat pati atdzīsti ka pāri par 90% studetāju devušies prom, tātad izglitibā valsts ielika, bet atpakaļ neko nesaņēma. neiet strids ka viņus valstij nevajag, vajag, kāširu, bet ne kā speciālistus, un viņi jau vienalga nemaz nepaliek valstī. tad kāpec par viņiem maksāt? ja bus "'isteni dzimtenes patrioti" tad izskolojušies,padzivojuši savā sapņu zemē varēs atgriezties un ieņemt pienacigu vietu šeit, bet speciāli mācit un pat nedabut par to naudu atpakaļ tiešām nav vērts. nu šobrid studiju un studējošā kredits lai pabeigtu sanāk ap 8-12 tukstošiem augstskolu beidzot, jāatdod liekas 10 dados, nu reāli tas ir 2 stabi gadā. nu nav tas nāvejoši pat uz vietas strādājot(lēta autiņa lizanga maksājuma līmenis), ja izbrauc pec tam strādāt ārzemēs tad tas vispār ir smiekligs maksājums
  • 0
  • 0
pilsētniece
p
Tas nav tik vienkārši. Pirms apmēram 10 gadiem beidzu Latvijas Kultūras akadēmiju - vēl tad, kad rektors bija Pēteris Laķis. LKA tolaik bija šausmīgi iestājkonkursi ar aptuveni 10-20 cilvēkiem uz vienu vietu - pat uz maksas studiju vietām. Studiju maksa tolaik bija salīdzinoši ļoti zema - apmēram uz pusi mazāka kā LU, turklāt perfekti darbojās budžeta vietu rotācijas princips, tāpēc tie, kuri ļoti blīvā konkurencē iestājeksāmenos bija palikuši tūlīt aiz budžeta / maksas studentu strīpas, darīja visu, lai nākamajā gadā tiktu budžetā. Un ļoti bieži tā arī notika. Stipendija bija visiem budžetniekiem 8 lati, bet tiem, kuri iepriekšējo sesiju bija pabeiguši ar vidējo atzīmi 9 un augstāk, nākamajā semestrī saņēma 15 latus mēnesī, Līdz ar to lielākā daļa tiešām ļoti nopietni studēja, turklāt prasības bija ļoti augstas un līmenis - arī visnotaļ. Neko nezinu par to laiku profesoru algām, bet ari tās nebija nekādas lielās. Atceros, ka Laķis kā rektors saņēma algā laikam trešo daļu no tā, ko saņēma tolaiku Mūzikas akadēmijas rektors. Tagad, kad atskatos uz saviem kursa biedriem un tuvākajiem līdzgaitniekiem pāris kursu turp un atpakaļ rādiusā (es runāju par labi pazīstamiem cilvēkiem, par kuriem zinu, kur viņi tagad ir un ko dara), Latvijā ir palikuši varbūt kādi 5-10 %, viena daļa no ārzemēs dzīvojošajiem tagad strādā ES institūcijas Briselē un Luksemburgā. Es te, protams, nerunāju par radošo apakšprogrammu studentiem, jo tie paliek Latvijā savas darba specifikas dēļ. Sanāk tā, ka valsts ir apmaksājusi studijas tolaik tiešām spējīgiem, centīgiem un perspektīviem studentiem, par ko šaubu nav. Bet šie studenti pēc studiju beigšanas vienalga nepaliek Latvijā - īpaši jau tie, kuri LKA ir apguvuši svešvalodas. Viņi ir lieliski sagatavoti tūlīt pat startēt uz kaut ko tīri pieņemamu ārzemēs savu lielisko valodas zināšanu dēļ. Ko darīt šādā situācijā? Likt, lai maksā paši par studijām? LKA laikam pēdējos gados studiju maksu ziņā no universitātes vairs neatpaliek, lai gan interesējusies neesmu. Tā kā LKA tolaik bija jāliek nopietns iestājeksāmens svešvalodā, kas tagad droši vien vēl arvien ir tāpat, tad kurš tos cilvēkus piespiedīs studēt Latvijā? Ja par studijām jāmaksā iespaidīga summa (tiešām nezinu, cik tas ir tagad, bet manā laikā bija 350 latu, kas noteikti sen vairs tā nav) un tam jāņem kredīts, kāpēc tad uzreiz nedoties prom uz to valsti, kuras valodu vai kultūru cilvēks nolēmis apgūt, it īpaši, ja tur studiju maksa ir niecīga, bet tie paši tūkstoši, kas būtu jāsamaksā par studijām Latvijā, piemēram, aizies par dzīvošanu? Un tajā gadījumā procentuāli vēl mazāk cilvēku pēc studijām paliks Latvijā. Arī visai populārie iebildumi, ka Latvijai nemaz nav vajadzīgi šie humanitāro zinātņu absolventi un, ja kāds tik dikti grib studēt šo nelietderību, tad pats lai ari maksā, patiesībā nav neko vērti. Kartai valstij ir vajadzīgi tiešām labi skoloti humanitāro zinātņu speciālisti, un ļoti augstā līmenī apgūt svešvalodu - brīvi, pilnvērtīgi runāt un rakstīt par visādām tēmām - nemaz nav vieglāk, kā studēt izslavētās dabas un eksaktās zinātnes, turklāt LKA jau viņus arī neražo tik pārmērīgos daudzumos - mūsu laikā katrā apakšprogrammā bija ne vairāk, kā padsmit beidzēju. Nekādas pārprodukcijas - uzsvars uz kvalitāti, nevis kvantitāti. Var jau, protams, jautāt, kam Latvijā vajadzīgi cilvēki, kas zina sengrieķu, latīņu, franču, vācu, spāņu, itāliešu vai dāņu valodu? No tirgus ekonomikas viedokļa - nekam. Bet kas tā par valsti, kurā nav šī - lai arī ne bagātā, bet tomēr izglītotā - intelektuāļu slāņa, kas redz, saprot, vērtē un prot visu arī izteikt un paskaidrot, turklāt ne tikai latviski?
  • 0
  • 0
zemnieks
z
Nekas šai dzīvē nedrīkst būt par velti! Tā izaug patērētāji un kategoriskie pieprasītāji! Valstij jāpalīdz studēt gribošiem, bet studentam jāsaprot, ka tā nav debesu dāvana!
  • 6
  • 1
jĀPILNVEIDO protams arī izglītības
j
bet vai ZooAPLOKSNES šizofrēniskais ministriņš, kurš jav paspējis VIRTUĀLI reformēt visu galaktiku, būs tas īstenais reformātors ???
ihaha
i
Ja valsts grib, lai tai ir naakotne, augstaakai izgliitiibai jaabuut bez maksas. Somijaa valsts ne tikai nodroshina bezmaksas augstaako izgliitiibu, bet arii piemaksaa 4 eiro no 6-iem par studenta pusdienaam, un maksaa par lielaako dalhu no studenta kafijas vai teejas kruuziites universitaates kafejniicaas.
beidz!
b
Lai students izdzīvotu Somijā vajag lielu naudu!
  • 0
  • 0
Radikālis
R
Latvijai līdz Somijas līmenim vēl 100 gadu augt treknā sūdā! Aizver acis kad sapņo!
  • 1
  • 0
Radikālis
R
Jā LV nebūs budžeta vietu augstākajā izglītībā, bet to aizstās ar maksas izglītību, pēc principa ,kad valsts finansē skolu un students piedalās ar līdzmaksājumu ( piemēram ar 300 LVL gadā ) Izglītība kļūs pieejama daudz plašākam lokam. LV pietiktu ar četrām šādām valsts augstskolām.
Žetons radikālim
Ž
Tāpat aptuveni notiek arī visās valsts universitātēs Rietumeiropā - katrs students iemaksā kaut kādu ne pārāk lielu summu (vidēji 250 - 200 EUR), nekādas stipendijas no univeristātes nesaņem, ja nu vienīgi pats sev ir izcīnījis kādu grantu savam pētnieciskajam projektam), un visi ir apmierināti. Neviens nemaksā neadekvātu studiju maksu tūkstošos. Es te, protams, nerunāju par privātām augstskolām, kur var būt visai lielas studiju maksas. Par to jārunā atsevišķi, un principā tas uz šīs dienas jautājumu neattiecas.
  • 0
  • 1
dūna
d
Kāda jēga no valsts apmaksātām studijām, ja tālāk nestrādā savā profesijā, bet aizbrauc sēnes lasīt! Jābeidz apmaksāt šīs izklaides.
bite
b
Augstskolas gatavas uzturēt jebkuru "nabadziņu", jo no tā atkarīgas algas! Par daudz ražo ne visai izglītotus bezdarbniekus ar diplomiem kabatā, kuri pēc tam strādā "melnos darbus" ārpus Latvijas un stāsta, cik te šausmīga valsts, jo nerūpējas par viņiem!
  • 3
  • 3

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē