Režisors Pēteris Krilovs: Mūsu valstī domā – ja sanāks, izglītībai kaut ko iedosim

Man šķiet, ka kāds Aleksandrs S., domājot par krieviju, ir precīzi definējis kā MUMS pietrūkst. Protams, Latvijā vēl nav tik traki, bet - -Общественное мнение. Я не знаю, как определяют его социологи, но мне ясно, что оно может составиться только из взаимно-влияющих индивидуальных мнений, выражаемых свободно и совершенно независимо от мнения правительственного или партийного или от голоса прессы. И пока не будет в стране независимого общественного мнения — нет никакой гарантии... Man šķiet, ka katastrofāli ir sarucis domāt spējīgo, ar interesi apveltīto skaits vienaldzībai plaukstot un zeļot.

Šķiet, ka latviešiem ir bīstama tendence neaizdomāties: Šoreiz par svētkiem. V.Vējš 2016. gada 21. martā slejā "Ieguldīt trumuļos" aprakstīja mūsu pēdējā laika svētku svinēšanas tradīcijas : ...Praksē tas izpaužas tā, ka zem klajas debess tiek uzslietas estrādes, teltis, savests milzums skaņas un gaismas aparatūras, ekrāni, nožogojumi, kioski, pārvietojamās tualetes un tamlīdzīgi, līdz apdullinošā troksnī un raibumā vairs pat nav svarīgi, kas tieši tiek izrādīts. Reizēm vien sametas kauns par notiekošā barbarismu... ...Pasākumi tukšā vietā nenozīmē, ka tie ir lēti. Nebija brīnums nesen lasīt, ka uzņēmuma, kas specializējies lielu pasākumu tehniskajā nodrošināšanā, apgrozījums dubultojies tieši gadā, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvaspilsēta. Minētā summa – gandrīz pusotra miljona eiro – ir Latvijas kultūras dzīvei astronomiska. ... ir vietā atgādināt, ka tika solīts ieguldīt paliekošās, ilgtspējīgās programmās, bet masu pasākumu dzelžu, trumuļu un bundžu konstrukcijas tiek nojauktas burtiski nākamajā rītā. Protams, koka grīda virs parka puķēm izskatās šiki, pat ja paredzēta vienam opermūzikas koncertam. Pie Raiņa pieminekļa visās varavīksnes krāsās mirgojoša plēves telts nakts vidū – varbūt arī. Nemaz nerunāju par deju uzvedumu estrādes skatītāju vietās, kurā pašdarbības dejotāju tūkstoši sagaida saullēkta imitāciju, kas pārspēj Larsa fon Trīra inscenēto pasaules galu. Tomēr līdzšinējā svētku svinēšanas prakse mulsina – ja visa kā izgaismošanā un apskaņošanā pieņemts izlīdzēties ar truismu, ka "tas maksā tik, cik maksā", un, izrādās, tas ir itin veiksmīgs biznesa modelis, vai līdzīgu principu nevajadzētu ieviest arī attiecībā uz radošo un intelektuālo darbu? Man tomēr gribētos ticēt, ka Latvija simtgadē var izrādīties ne tikai tusētāju, bet arī lolotu talantu un intelektuāļu zeme. Režisor, Jūs sakāt, ka vajagpot runāt, vajagot būt gudriem. Vai Jūs nesatrauc šī svētku svinēšanas nu jau "sērga". Kultūrā pēdējos gados ir bijis liels naudas pieplūdums. Cik ministre seko diskusijām sabiedrībā? Ļaudis ir par to runājuši, arī šajā portālā.100g kultūras par to izteicās V.Kairišs. Bet bez atbalss. Kā tas iet kopā? Naudas nav, pedagogiem nepietiek, bet miljonus kaisa vējā Kultūras Galvaspilsētas, Prezidentūras un tagad jau gaidāmā Simtgades pasākumos - totāli viendienīšu masu pasākumos un salūtos. P.S.Vai pagājušajā gadā Ikšķiles svētkos Jūs parēķinājāt, cik izmaksāja Daugavas krastā Jūsu režisētie svētki? Cik skatītāju tos apmeklēja? Cik nopelnīja mākslinieki? Parēķiniet un mēģiniet svaru kausos salīdzsvarot, cik finanšu būtu pieticis pilnveidojot izglītības sistēmu visos līmeņos, atalgojot skolotājus mākslas skolās, vārdu sakot, jēdzīgām lietām.