Pagājušā gada 19.decembrī valsts sekretāru sanāksmē tika izsludināts Ekonomikas ministrijas sagatavotais Dzīvojamo telpu īres likuma projekts, kas tajā pieļauto nepilnību dēļ jau izraisījis īrnieku organizāciju iebildumus. Arī Rīgas Namīpašnieku biedrība saskata virkni problēmu, kas būtu jānovērš līdz tā skatīšanai Ministru kabinetā un Saeimā, kaut likumu kopumā atbalsta.
Jaunā likumprojekta lielākā nepilnība - tas pēc būtības neatrisina visu īrnieku un visu namīpašnieku savstarpējos pamatjautājumus, bet joprojām daļu no tiem atstāj izīrētāja un īrnieka pārziņā. Viens no būtiskākajiem jautājumiem - denacionalizēto namu jeb t.s. "veco īrnieku" pašreizējais statuss jau daudzus gadus neapmierina ne īrniekus, ne arī namīpašniekus. Lielai šo īrnieku daļai nav pa kabatai pašreizējās īres tirgus cenas, bet, saglabājot tās zem aktuālā līmeņa, namīpašniekiem nav iespējams veikt savu namīpašumu regulāru pienācīgu uzturēšanu un rekonstrukciju, kas bez finanšu resursiem nav iespējama. Tāpēc uzskatām, ka šajā situācijā ķīlnieku lomā ir gan īrnieki, gan arī namīpašnieki.
Pārejas periods "vecajiem īrniekiem" ilgst jau no denacionalizācijas brīža, un jaunajā likumprojektā to iecerēts paildzināt vēl par pieciem gadiem, kas nozīmē šīs problēmas iespējamu padziļināšanos, jo, gadiem neveicot pietiekošus ieguldījumus namīpašuma uzturēšanā, no tā vistiešākā mērā cieš īrnieki. Tā vietā, lai atrisinātu gadiem samilzušo situāciju, jautājums ir iekapsulēts uz namīpašnieku rēķina, faktiski piespiežot namīpašniekus valsts un pašvaldību vietā veikt sociālo funkciju. Arī iespēju īrēt vai pirkt dzīvokli citā pilsētas rajonā par īrniekam finansiāli pieņemamu cenu namīpašnieks nevar piedāvāt, jo valsts no savas puses vairs nenodrošina pārcelšanās pabalstus īrniekiem, bet sociālo dzīvokļu rindas ir vairāku gadu garumā. Tāpēc uzskatām, ka pašreizējā likuma normas faktiski veicina īrnieku un izīrētāju attiecību individuālu kārtošanu, kas vairums gadījumos nav atrisināmas abām pusēm pieņemamā veidā un bieži noved pie visiem nevēlamām konflikta situācijām.
Namīpašnieku mērķis nav izlikt īrniekus uz ielas, bet gan rast abām pusēm izdevīgu kompromisa variantu. Likumam jāveicina, lai esošais dzīvojamais fonds tiktu pienācīgi apsaimniekots un apdzīvots. Vienlaikus jāparedz, ka tiem cilvēkiem, kuri nespēj segt tirgus noteikto īres maksu, būtu pieejams pārcelšanās atbalsts no valsts un pašvaldības vai iespēja saņemt sociālo dzīvokli.
Rīgas Namīpašnieku biedrība augstu vērtē Jūsu, Straujumas kundze, konstruktīvo pieeju problēmsituāciju risināšanā, apzinot visu pušu viedokļus un rodot visām pusēm pieņemtāko variantu. Lai gūtu vispusīgu izvērtējumu un rastu iespējami labākos risinājumus likumprojekta pilnveidošanai, Rīgas Namīpašnieku biedrība aicina Jūs, Ministru prezidente, visdrīzākajā laikā sarīkot apaļā galda diskusiju ar ekonomikas ministrijas, pašvaldību, namīpašnieku un īrnieku organizāciju pārstāvju piedalīšanos. Esam gatavi šādai diskusijai deleģēt arī savus pārstāvjus un aktīvi iesaistīties viedokļu apmaiņā, veicinot, lai galarezultātā likums risinātu problēmas visām pusēm vismazāk sāpīgā veidā.