Taujāts par gaidāmo referendumu, ministrs skaidroja, ka neatkarīgi no tā rezultāta tas atstās nopietnu iespaidu uz tālāku ES attīstību. Viņš skaidroja, ka tas var radīt situāciju, ka arī citas valstis var mēģināt savā labā panākt vairākus izdevīgus izņēmumus. Turklāt ar šo scenāriju ir jārēķinās diezgan nopietni, jo salīdzinoši drīz vairākās ES valstīs gaidāmas vēlēšanas.
"Ja Lielbritānijas vēlētāji lemj par izstāšanos, tas radīs ļoti nopietnu ilgstošu neskaidrības mehānismu. Izstāties var, bet praksē šāds mehānisms vēl nav piemērots," sacīja politiķis un skaidroja, ka daudz kas vēl būs atkarīgs no Lielbritānijas valdības tālākiem soļiem. "Mēs identificējam vairākus scenārijus, kā varētu veidoties Lielbritānijas un ES attiecības," atzīmēja politiķis.
Ministrs pieminēja izskanējušās runas, ka turpmākā Lielbritānijas sadarbība varētu balstīties uz Norvēģijas piemēru, tomēr Norvēģija izpilda ļoti daudz no ES normatīviem. Turklāt, kā sacīja Rinkēvičs, Norvēģija kopējā budžetā iemaksā precīzi tik pat daudz naudas, cik tā saņem.
Tāpat varētu atgriezties pie tāda veida attiecībām, kādas tās bija pirms iestāšanās.
Ministrs pieminēja arī Šveices modeli, taču piebilda, - ja valsts vēlas baudīt augļus, kurus sniedz ES ekonomiskā telpa, tas prasīs attiecīgu finansējumu. Kā vēl viens iespējamais modelis ir iespējams ES un Lielbritānijas brīvās tirdzniecības modelis, kāds tas ES ir ar citām valstīm.
Rinkēvičs norādīja, ka konkrētu atbilžu uz jautājumu par nākotni nav. "Varbūt parādīsies kāds cits modelis, kas īpašs, par ko var vienoties," sprieda Rinkēvičs.
Latvija strikti iestāsies par to, lai tiktu ievērotas to cilvēku pamattiesības, kuri pārcēlušies uz dzīvi Lielbritānijā. "Tas būs viens no pamata jautājumiem," uzsvēra ministrs.
Viņš pieminēja, ja referendumā tiks lemts par izstāšanos no ES, Latvija vēlēsies saglabāt tādu attiecību modeli, kas ir abpusēji izdevīgs. No ministra sacītā noprotams, ka Latvija neredz iespējas piekāpties jautājumos, ja tie lielā mērā būs pret Eiropas vai Latvijas interesēm.
Ministrs norādīja, ka nozīmīgs jautājums būs par to, kā uz Lielbritānijas referenduma rezultātiem reaģēs finanšu tirgi. "Es vēlos vēlreiz īpaši uzsvērt - ja gadījumā notiks balsojums par Lielbritānijas izstāšanos no ES, mēs rūpēsimies, lai netiek diskriminēti mūsu tautieši. Mēs arī pieskatīsim savas ekonomiskās un tirdzniecības intereses. Negribam redzēt situāciju, ka vieni gūst labumu, bet citi zaudē," pauda ministrs.
Taujāts par ES kopējo budžetu gadījumā, ja Lielbritānija lems par izstāšanos, ministrs atzina, ka tas vēl ir sarunu jautājums. "Mēs ceram, ka Lielbritānija paliks ES sastāvā," sacīja politiķis.