Jāatgādina, ka pašlaik tiek rosināts piešķirt oficiālās ES valodas statusu vairāku tautu valodām, kurām nav pašām savas valsts ES teritorijā. Šādu statusu plānots piešķirt basku, kataloņu, korsikāņu un vēl vairākām valodām, tostarp arī krievu valodai.
Oficiāli par parakstu vākšanu tikšot lemts marta beigās paredzētajā Eiropas brīvās alianses kongresā, un parakstu vākšana varētu tikt sākta jau 1.aprīlī. Parakstu vākšanas kampaņai būtu atvēlēts gads.
Ideju par ES oficiālās valodas statusu krievu valodai aktīvi aizstāv EP deputāte Tatjanas Ždanoka (PCTVL). Pēc Ždanokas teiktā, parakstu vākšana neizmaksātu dārgi, jo atbalstu krievu valodai kā ES oficiālajai valodai varētu paust arī internetā. Kampaņu finansētu atsevišķas partijas un sabiedriskās organizācijas.
Lai šo iniciatīvu īstenotu, nepieciešams savākt kopumā miljons parakstu vismaz septiņās ES valstīs. Paraksti tikšot vākti Lielbritānijā, Francijā, Spānijā, Nīderlandē, Vācijā, Latvijā, Lietuvā, Igaunijā. Katrā valstī nepieciešams savākt noteiktu skaitu parakstu, piemēram, Latvijā jāsavāc 6000, bet Lielbritānijā - 54 000 parakstu.
Savukārt Šadurskis ir pārliecināts, ka "ar Ždanokas muti runā Krievijas ārlietu resors". Pēc viņa domām, Ždanoka ir tikai Krievijas doktrīnas paklausīga izpildītāja.
Ideja par ES oficiālās valodas statusu krievu valodai ir pilnīgi bezcerīga un neloģiska, uzskata Šadurskis. ES rūpējas par mazo valodu aizsardzību, kurās runā apmēram miljons cilvēku un kurām ir lokālās valodas statuss kādā ES dalībvalstī. Krievu valodai nav nekāda juridiskā statusa nevienā ES dalībvalstī, atzīmē Eiropas Parlamenta deputāts.