Viņaprāt, politiķiem gan šādos pasākumos publiski uzstāties nevajadzētu."Āboltiņas uzruna bija tukša un tai nebija nekādas jēgas, nedzirdējām pat viņas pašreklāmu. Viņai uz tās skatuves nevajadzēja līst," sacīja Ē.Strauss . "Nebija neviena iemesla, kāpēc viņai tur būtu jāuztājas."Atminoties notikumus pirms diviem gadiem, kad pirms Dinamo spēles valsts himnu izpildīja Saeimas deputāts Vents Armands Krauklis, bet balvu labākajam spēlētājam pasniedza toreizējais Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers, kurš aktīvi darbojās savā priekšvēlēšanu kampaņā, sporta eksperts atzīst, ka politiķi un laikam arī Dinamo vadība no savām un citu kļūdām nemācās."Vai tad pēc uzvaras nepietika ar Latvijas Dzelzceļa šefa Uģa Magoņa uzrunu?" retoriski vaicāja Ē.Strauss.
Savukārt politologs Filips Rajevskis uzskata, ka politiķim jāizmanto visas pieejamās iespējas, lai uzrunātu sabiedrību: "Tas ir absolūti normāli un es neredzu nekādas problēmas. Jautājums, vai auditorija grib uzklausīt to politiķi, bet tā jau ir paša politiķa problēma. Politiķis, ja viņš ir ievēlēts, tomēr bauda kaut kādu sabiedrības uzticību. Tas ir tikai normāli, ja viņš cenšas runāt visos veidos ar sabiedrību, kā vien viņš var."
Rajevskim piekrīt arī sociālantropologs Klāvs Sedlenieks, kurš piezīmē, ka trešdienas vakara notikumi Arēnā Rīga labi parādīja, ka politiķi ne vienmēr apzinās, cik viņi ir populāri un kādai publikai uzstāsies: "Ja Raivis Dzintars uzstāsies 9. maijā, skaidrs, ka viņu izsvilps, bet tas nenozīmē, ka viņš tur nedrīkstētu iet. Valdis Zatlers aizgāja savā pirmajā uzstāšanas reizē uz lietussargu revolūciju, viņu arī izsvilpa, jo neapzinājās, kur viņš iet."