Igaunijas piensaimniecības stratēģijas darba grupa iepazīstināja Laimdotu Straujumu ar izstrādāto Igaunijas piensaimniecības attīstības stratēģiju, kas ietver pastāvošās problēmas, risinājumus, attīstības mērķus un galvenos darbības virzienus laika posmam līdz 2020.gadam. Darbs pie stratēģijas izstrādes ildzis trīs gadus, un tā tapusi tādēļ, ka Igaunijā piena nozare ir prioritāra un ir jābūt skaidram redzējumam, kā norisināsies sadarbība starp nozares uzņēmējiem un valsti.
"Izstrādātā Igaunijas piena nozares attīstības stratēģija ir nozares un valsts sadarbības atspoguļojums pārskatāmai nākotnei un turpmākās rīcības plāns, ko abas puses – ražotāji un valsts - ir akceptējušas parakstot," atzinīgi teica L.Straujuma. "Iegūtā pieredze mums būs ļoti noderīga, jo arī mēs esam sākuši izstrādāt attīstības stratēģiju Latvijā nozīmīgajai piena nozarei. Mums jāvienojas par vienotu skatījumu uz nozares attīstību."
Saistībā ar ES tiešmaksājumu izlīdzināšanu ministri apsprieda turpmākās darbības, lai iesāktā cīņa par taisnīgu atbalstu būtu veiksmīga. Laimdota Straujuma uzsvēra, ka Latvija neatkāpsies no prasības par atbalsta maksājumu ne zemāku par 80% no ES valstu vidējā. Helīrs–Valdors Sēders šo mērķi atbalstīja. Abu valstu lauksaimniecības ministru pirmā tikšanās, kurā pārrunāja Baltijas valstu sadarbību tiešo maksājumu jautājumā ES daudzgadu budžeta kontekstā, notika 2011. gada 30. novembrī Rīgā.
Ministre vizītes laikā apmeklēja kooperatīvās sabiedrības E-Piim siera ražotni Peltsamā. Uzņēmums ir dibināts 1910.gadā, kad sākās komerciālā siera ražošanas tradīcijas, bet 1997.gadā E-Piim kļuva kooperatīvā sabiedrība. Pašlaik sabiedrībā ir 240 biedru.
Piensaimniecības muzeja Imaverē pirmsākumi atrodami jau 19.gadsimta otrajā pusē, kad piena ražošana un pārstrāde valstī sāka ieņemt svarīgu vietu. Tieši Imaverē 1908.gadā izveidoja valstī pirmo kolektīvo piensaimniecību, kas darbojās kā zemnieku kooperatīvs. Pamazām tika vākti eksponāti, līdz 1976.gadā tos apkopoja piensaimniecības vēstures izpētes biroja filiālē, kas darbojās Gaļas un piena rūpniecības ministrijas paspārnē. Piena muzeju kā patstāvīgu organizāciju izveidoja 1997.gadā, bet 2001.gadā durvis vēra atjaunotais Piensaimniecības muzejs, ko vakar apmeklēja zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Igaunija ir viena no nozīmīgākajām Latvijas tirdzniecības partnerēm ar salīdzinoši lielu lauksaimnieciskās produkcijas tirdzniecības apmēru. Aplūkojot abu valstu tirdzniecību ES valstu kontekstā, 2010. un 2011. gadā Igaunija pēc tirdzniecības eksporta vērtības ierindojās 2.vietā (aiz Lietuvas), bet importa vērtības ziņā - 3.vietā (aiz Lietuvas un Polijas).
Lielāko īpatsvaru lauksaimniecības produktu eksportā (29%) no Latvijas uz Igauniju ieņem zivis, pa 8% no kopējā lauksaimniecības produktu eksporta ieņem šādas četras produkcijas grupas katra: bezalkoholiskie un alkoholiskie dzērieni, augļi un rieksti, gaļas un zivju izstrādājumi, piena pārstrādes produkti un olas.
Savukārt Latvija no Igaunijas ieved pienu un piena produkciju – 14% no kopējā lauksaimniecības produktu importa, bezalkoholiskos un alkoholiskos dzērienus - 13%, gaļu un tās subproduktus - 10%, gaļas un zivju izstrādājumus – 8%.
Uz Igauniju no Latvijas 2011.gadā tika eksportēti lauksaimniecības produkti par kopējo vērtību 438 milj. eiro, savukārt Igaunija Latvijā importēja lauksaimniecības produktus par 329 milj. eiro. Salīdzinot 2011.gadu ar 2010.gadu, pozitīvā tirdzniecības bilance pieaugusi 2,7 reizes.
Katru gadu 8-9% no meža nozares produkcijas Latvija izved uz Igauniju, tādējādi Igaunija ir ceturtā lielākā Latvijas meža nozares produkcijas eksporta noieta valsts (aiz Zviedrijas, Lielbritānijas un Vācijas).