Strautiņš: Augošai ekonomikai ir laba apetīte

pusē vēstīja, ka strādājošo skaits samazinās, kas tā visdrīzāk nebija, tāpēc varbūt šoreiz redzam iepriekš notikuša pārpratuma atrisināšanu.Nodarbināto īpatsvars 15-74 gadu veco ļaužu grupā sasniedzis 60,9%, kas par apmēram 2 procentpunktiem atpaliek no iepriekšējās virsotnes pirms astoņiem gadiem. Tad šāds nodarbinātības līmenis izraisīja desmitos procentu mērāmu algu kāpumu. Šobrīd atalgojums "uzvedas" daudz mērenāk, kas liecina par nopietnām strukturālajām pārmaiņām darba tirgū. Mazāk cilvēku dzīvo vietās, kur darbu grūti atrast, arī pensionēšanās vecuma izmaiņas palielina strādājošo skaitu, aug izglītības līmenis un kapitālistiskā darba praksē gūto iemaņu kopums.Savukārt darba meklētāju skaits pirmo reizi kopš 2008.gada 3.ceturkšņa ir nokrities zem 100 tūkstošiem un arī darba meklētāju īpatsvars zem 10% atzīmes nonācis pirmo reizi tieši kopš tā brīža. To cilvēku skaits, kuri zaudējuši cerības atrast darbu, ir mazākais kopš 2008.gada beigām.Interesanti, ka ekonomiski aktīvo cilvēku (strādājošie un darba meklētāji) skaits 2.ceturksnī bija tieši tāds pats, kā pirms gada. Šis indikators bija gandrīz nepārtraukti slīdējis uz leju kopš 2008.gada. Tas liecina gan par atgriešanos darba tirgū, gan iedzīvotāju skaita stabilizēšanos. Tas, ka ekonomiski neaktīvo cilvēku skaits ir līdz šim mazākais reģistrētais, lielā mērā skaidrojams ar iedzīvotāju skaita samazināšanos. Taču arī neaktīvo īpatsvars atkārto nekustamo īpašumu burbuļa laikā sasniegto zemāko punktu.Interesi par šiem procesiem veicina diskusijas par bēgļu uzņemšanu Latvijā. Darba tirgus ir viens no lielākajiem loģikas klibošanas vaininiekiem priekšstatos par saimnieciskajām norisēm, ar ko varbūt var konkurēt tikai nodokļu politika. Sabiedrisko norišu komentētāji turpina vienlaikus uztraukties par darbaspēka trūkumu, darbavietu trūkumu, algu kāpumu, cilvēku aizbraukšanu, konkurētspējas zudumu. Šeit ir redzama vēlme kūciņu vienlaikus paturēt un to apēst. Strādājošo skaita pieaugums un tā veicinātais algu kāpums bremzē emigrāciju. Vienlaikus tas samazina starptautiskai konkurencei pakļauto uzņēmumu konkurētspēju, ja vien tie atbilstoši nepaaugstina darba ražīgumu. Šie procesi galu galā kaut kā sabalansēsies. Algu pieaugums varbūt drusku bremzēsies šogad, bet nākamgad būs stabils un drīzāk paātrināsies turpmākajos gados. Būs skarba sacensība starp uzņēmumiem un nozarēm par to, kurš spēs izdzīvot šādā režīmā. Tas nebūs viegli, taču sabiedrība no tā galu galā būs iegūs. Nav vienkāršas atbildes uz to, vai no tīri praktiskā un saimnieciskā skatupunkta Latvijai vajag piesaistīt strādājošos no ārvalstīm. Taču ar katru gadu atbilde kļūs drīzāk apstiprinoša.