Jauniešu bezdarba rādītāji parasti ir augstāki par kopējiem bezdarba rādītājiem, jo daudzi 15 – 24 gadu jaunieši vēl mācās un darbu nemeklē. Taču tas ir vājš mierinājums valstīs, kurās bezdarbs jauniešu vidū pārsniedz 50% atzīmi, piemēram, Spānijā vai Grieķijā. Latvijā jauniešu bezdarbs ir 22% līmenī, kas ir aptuveni Eiropas Savienības vidējais rādītājs. Taču arī Latvijas aptuveni 21 tūkstotis reģistrēto jauniešu bezdarbnieku ir vērā ņemama problēma, kas pastiprina nevienlīdzību un reģionālās atšķirības labklājībā.
EY nesen veica G20 valstu jauno uzņēmēju viedokļu pētījumu, kas tika gatavots G20 jauno uzņēmēju alianses sammitam, kas papildina septembrī plānoto G20 valstu līderu sanāksmi. Pētījumā tika meklēti risinājumi jauniešu bezdarba mazināšanai, jo tieši mazie un vidējie uzņēmēji nodarbina aptuveni divas trešdaļas visu G20 valstu darbaspējīgo iedzīvotāju. Šobrīd un nākotnē tieši jaunie uzņēmēji būs viens no galvenajiem jaunu darba vietu avotiem.
Nav pārsteigums, ka EY pētījums parāda, ka lielākā problēma jauna biznesa uzsākšanai ir sākotnējo līdzekļu trūkums. To atzīst trīs ceturtdaļas aptaujāto uzņēmēju. Uzņēmīgi jaunieši parasti paļaujas uz draugu un vecāku naudu, lai sāktu savu biznesu, taču šis pastiprina nevienlīdzību, proti, talantīgiem jauniešiem no mazturīgām ģimenēm nav turīgu vecāku un viņi tiek izslēgti no uzņēmējdarbības ļoti agrā vecumā. Valsts atbalsts ir kritisks šīs problēmas risināšanā un ir labi piemēri, kur valsts piedalās kā sākotnējā kapitāla nodrošinātājs, piemēram, Lielbritānijā ir ieviests Jauno Uzņēmumu Aizdevumu mehānisms, kas atbalsta tieši 18 – 24 gadu vecu jauniešu radītos uzņēmumus.
EY apskats atklāj arī, ka 33% jauno uzņēmēju vēlētos vienotas valsts aģentūras izveidi, kas nodarbotos ar jauno uzņēmēju nodokļu jautājumiem. Tas parāda, ka jauniem uzņēmumiem nereti ir grūti izpildīt visas tās likumdošanas prasības, kas ir izvirzītas lieliem uzņēmumiem ar daudzu gadu pieredzi. Tāpat jaunie uzņēmēji vēlētos redzēt vairāk nodokļu politikas atbalsta tieši viņu centieniem.
Pētījumā 66% jauno uzņēmēju norāda, ka biznesa darbības uzsākšanai vajadzīga specifiska apmācība un ka uzņēmējdarbības prasmes, atbildības uzņemšanās un radoša domāšana problēmu risināšanā ir jāiekļauj izglītības sistēmā maksimāli agri. Arī šeit valstij ir vieta un, piemēram, Korejā ir izveidota īpaša mazo un vidējo uzņēmumu korporācija, kas apmācījusi vairākus tūkstošus mazo un jauno uzņēmēju.
Tāpat svarīga ir mentoru pieeja, jo pētījumi rāda, ka 88% to jauno uzņēmēju, kam ir mentori, biznesā izdzīvo, pretēji tikai 50% uzņēmēju bez mentoriem. Pētījums arī parāda, ka jauno uzņēmējdarbību būtiski kavē kultūras normas, kur nereti neveiksmīga uzņēmējdarbība tiek uztverta kā izgāšanās un muļķības pazīme, kas samazina jauniešu iespējas veidot tālāku karjeru. Šī ir visas sabiedrības problēma un mums jāveicina pozitīvu stāstu veidošanu publiskā apritē par jaunu cilvēku uzņēmības labajiem piemēriem. Tāpat arī jau agrīnā vecumā izglītības sistēmā jāatbalsta centieni mēģināt, nevis centieni par katru cenu meklēt drošību un stabilitāti. Latvijā jau ir iniciatīvas gan nodokļu politikā, gan izglītības sistēmā, kas vērstas uz jaunu un mazu uzņēmumu darba veicināšanu, taču mums būtu vērts jauno uzņēmējdarbību tieši saistīt ar jauniešu bezdarba mazināšanas problemātiku, radot specifiskas, mērķtiecīgas iniciatīvas jaunu uzņēmumu darba vietu veidošanai jauniešu vidū, pārņemot labāko citu valstu praksi un radot savus labās prakses piemērus.