Vienlaikus šie uzņēmumi riskē, ka par katru nelielāko kļūdu vai nepilnību savā darbībā tiem var uzlikt sodu līdz 2% no to gada apgrozījuma.
Starp aizliegumiem noteikts - ja veikals tehnisku iemeslu dēļ slēgts, piemēram, ir ieslēgusies avārijas signalizācija vai noticis bruņots uzbrukums (kas manāms pēdējā laikā), tad neskatoties uz to, veikals nedrīkst atteikt iepriekš pasūtīto pārtikas preču piegādes.
Likumprojekta izstrādē piedalījās tikai tie pārtikas tirgotāji, kam ir dominējoša ietekme tirgū (Rimi, Maxima) un kuru darbību jau tāpat regulē Konkurences likums. Katrs pircējs jau šobrīd pat ar "neapbruņotu aci" redz, ka pārējiem tirgotājiem ir grūti tikt līdzi šiem globālajiem tīkliem. Atbalstot likumprojektā paredzētos noteikumus, globālie tirgotāji panāks vēl par 2% līdz 4% lielāku cenu starpību ar to, ko spēj piedāvāt vidējie un mazie uzņēmumi.
Likumprojekts bija izstrādāts saskaņā ar "vecās valdības" rīcības plānā paredzēto negodprātīgas tirdzniecības prakses īstenošanas starp iesaistītajām pusēm ierobežošanu. Praksē likumprojektā par iesaistīto pušu darbības regulējumu nav neviens vārds, bet ir tikai pienākumi tirgotājiem.
LTA uzskata, ka daudzas aizliegtās darbības jau šobrīd neveic sociāli atbildīgi tirgotāji - LTA dalībnieki, un mums nav iebildumu, ka šādas darbības tiek aizliegtas ar likumu. Piemēram, prasīt naudu par līguma slēgšanu, prasīt kompensēt negūto peļņu, uzspiest preču piegādi no trešajām personām, kompensēt ar patērētāju sūdzībām saistītās izmaksas u.c. Tomēr likumprojektam jābūt taisnīgam un attiecinātam uz visām preču apritē iesaistītajām pusēm. Tāpēc šis tirgotājus diskriminējošais likumprojekts nav pat jāizskata.
Eiropas Komisija (EK) pašlaik gatavo dokumentu - Eiropas Zaļā grāmata par negodīgu tirdzniecības praksi uzņēmumu savstarpējās attiecībās, kas atšķirībā no Latvijā paredzētā, regulē abas preču apritē iesaistītās puses - aizstāvot mazāko darījuma partneri pret lielāko. Arī Eiropas Mazo uzņēmumu harta nosaka nepieciešamību mazināt izmaksas un administratīvās barjeras mazajiem uzņēmumiem, nevis palielināt, kā to piedāvā Latvijas valdība.
Savā atzinumā EK par šī dokumenta projektu, un arī Latvijas Konkurences padome uzskata, ka ir jāregulē abas darījuma puses. Vienlaikus Latvijā izstrādātajā likumprojektā Konkurences padome to nepiedāvāja un attiecīgi tas nav paredzēts.
Uzsveram, ka Eiropas Parlaments (EP) savā pirms mēneša pieņemtajā rezolūcijā par rīcības plānu Eiropas mazumtirgotājiem, ir uzsvēris, ka vajag vairāk uzmanības veltīt mazajiem veikaliem ekonomiskās krīzes pārvarēšanai un jānovērš pasākumi, kas kaitē mazumtirdzniecības nozarei, sevišķi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Papildus ir uzsvērts, ka "dalībvalstīm ir jāatturas no diskriminējošiem pasākumiem, piemēram, likumiem tirdzniecības jomā, kas attiecas tikai uz atsevišķu nozari". Parlaments arī uzskata, ka īpaši jāizvērtē nozares vajadzības, jāizsver tiesību aktu ietekme uz mazumtirdzniecības uzņēmumiem un jāatbalsta MVU tirdzniecībā. Vienlaikus EP aicina EK īstenot absolūtas neiecietības politiku prettām dalībvalstīm, kas nepareizi piemēro iekšējā tirgus noteikumus.
Paredzēts, ka jāturpina samazināt birokrātiju attiecībā pret MVU. EK publicētais paziņojums par lietpratīgu regulējumu, ir spēcīgs signāls MVU par Komisijas apņemšanos labāk reaģēt uz to vajadzībām. Parlaments prasa EK, valstu valdībām un pašvaldībām veicināt neatkarīgu mazumtirgotāju grupu izveidi, ieviešot atlaides mazajiem uzņēmumiem attiecībā uz vietējiem maksājumiem un veicinot to sadarbību.
Tas, ko lasām likumprojektā "Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likums", ir pilnīgi pretējais šai nostājai. Uzskatām, ka minētais likumprojekts nav pieņemams un ir sagatavojams atbilstoši godīgas un sabalansētas politikas principiem, atbilstoši Eiropas Savienības programmiskajiem dokumentiem, Latvijas partiju pārstāvju EP nolemtajam un Latvijas valdības paustajam EK.